Radošā aģentūrā visi it kā strādā bez hierarhijas. Ir pupu maisi, kopīgs čats ar kaķu GIF un rīta sapulce, kurā vārds sinhronizējamies tiek lietots biežāk nekā labdien. Taču arī visbrīvākajā komandā pastāv neredzama biroja politika.
Tā nav obligāti ļaunprātīga. Biežāk tā rodas no simpātijām, uzticēšanās, veciem pārpratumiem un tā, kurš kura ideju vakar publiski nosauca par interesantu. Mārketingā un reklāmā, kur projektu ritmu nosaka termiņi, klientu gaidas un viedokļi par fontu izmēriem, attiecības ar kolēģiem var paātrināt labu ideju vai klusi aizsūtīt to uz prezentāciju mapi kādreiz.
Kāpēc politika parādās arī aģentūrās
Biroja politika sākas tur, kur lēmumi nav pilnībā balstīti tikai faktos. Piemēram, divi dizaineri piedāvā līdzvērtīgas vizuālās koncepcijas, bet radošais direktors vieglāk uzticas tam cilvēkam, ar kuru jau veiksmīgi izturēta trīs klientu steidzamības krīze un viena kopīga fotosesija lietū.
Tas nav ideāls procesu paraugs, taču ir cilvēcīgi. Attiecības ar kolēģiem veido uzticības kredītu, kas īpaši noder brīžos, kad nav laika pieciem salīdzināšanas dokumentiem un divām fokusgrupām.
Te nav runa par draudzēšanos stratēģijas vārdā. Drīzāk runa ir par sapratni, ka profesionāla reputācija veidojas ne tikai portfolio, bet arī ikdienas saskarsmē, ievērojot termiņus, daloties ar informāciju, neuzliekot citiem savus pēdējā brīža labojumus un spējot pateikt es kļūdījos, neizveidojot no tā trīs cēlienu drāmu.
Arī neliels, pārdomāts žests var stiprināt komandas sajūtu. Ja to dara bez piespiedu korporatīvās līksmības, dāvana kolēģim var kļūt par patīkamu tradīciju, nevis vēl vienu uzdevumu decembra darbu sarakstā.
Simpātijas virza arī projektus
Simpātijas birojā reti izskatās pēc slepena kluba ar parolēm. Tās drīzāk izpaužas kā ātrāka atbilde čatā, uzaicinājums uz ideju sprintu vai gatavība palīdzēt, kad prezentācija klientam paredzēta pēc četrdesmit minūtēm.
Ideja, kas nonāk pareizajā čatā
Iedomāsimies tekstu autoru, kurš ir radījis asprātīgu kampaņas virzienu. Viņš to nosūta tikai savam tiešajam vadītājam, kurš tajā dienā slīkst budžeta tabulās. Ideja pazūd digitālajā purvā.
Savukārt kolēģe, kura zina, ka pie konkrētā klienta strādā arī stratēģe un sociālo tīklu speciālists, īsi noformulē domu kopīgajā projekta čatā. Viņa neapiet procesu, bet padara ideju redzamu tiem, kuri var to papildināt un virzīt tālāk. Rezultāts nav maģija. Tā ir komandas karte galvā.
Alianses pie kafijas automāta
Citā situācijā klientu apkalpošanas vadītājs un dizainere jau sen zina, kā viens otrs domā. Viņš saprot, kādu klienta komentāru nevajag pārtulkot burtiski, bet viņa saprot, kad neliela korekcija patiesībā nozīmē jaunu vizuālo sistēmu.
Šāda alianse var būt projekta glābiņš. Tā kļūst problemātiska tikai tad, ja pārējie komandas dalībnieki sāk saņemt lēmumus jau gatavā iepakojumā, bez iespējas tos ietekmēt. Tad ātrums pārvēršas par noslēgtību, bet noslēgtība par klusām dusmām.
Klusais konflikts prezentācijā
Trešais klasiskais piemērs ir sapulce, kurā visi piekrīt, bet neviens īsti nav piekritis. Konta vadītājs saka, Pamēģinām šo virzienu. Mākslinieciskais vadītājs pamāj. Dizainers klusē, jo iepriekšējā reizē viņa iebildumu nodēvēja par pārāk tehnisku.
Pēc divām dienām kļūst skaidrs, ka risinājumu nevar īstenot paredzētajā laikā. Formāli vainīgs ir termiņš. Praktiski vainīgs ir tas, ka komandā nebija drošas telpas savlaicīgam šis nestrādās.
Neļauj simpātijām aizstāt kritērijus
Veselīgas darba attiecības nenozīmē, ka vienmēr jāpiekrīt savējiem. Tieši pretēji, uzticama komanda spēj nepiekrist, nepadarot katru diskusiju par personības testu.
Lai simpātijas un alianses nekļūtu par projekta slepenajiem radošajiem direktoriem, vienojieties par dažiem redzamiem principiem.
Definējiet lēmuma kritērijus. Pirms izvēlēties kampaņas virzienu, nosauciet vērtēšanas kritērijus, klienta mērķi, auditorijas vajadzību, budžetu, izpildes laiku un kanālus.
Fiksējiet lēmumus rakstiski. Īss sapulces kopsavilkums samazina risku, ka pēc trim dienām visi atcerēsies citu vienošanos.
Atdaliet ideju no autora. Ja koncepts tiek noraidīts, tas nenozīmē, ka tā autors ir jānoraksta uz mūžīgiem laikiem vai vismaz līdz piektdienas vakaram.
Dodiet vietu iebildumiem. Pirms lēmuma pajautājiet, kas var noiet greizi. Tas nav pesimisms, tas ir veids, kā nepieļaut, ka optimisms vēlāk kļūst par papildu darba stundu rēķinu.
Caurspīdīgi principi ir noderīgi ne tikai aģentūrās. Arī diskusijās par NVO finansēšanas caurskatāmību centrā ir jautājums par skaidriem nosacījumiem, atbildību un saprotamu lēmumu loģiku. Birojā mērogs ir mazāks, taču princips ir tas pats. Neskaidrs process ātri rada aizdomas.
Reputācija emociju laikā
Reklāmas industrijā emocijas ir darba materiāls. Mēs tās pētām auditorijās, uzbūvējam kampaņās un reizēm nejauši ienesam pirmdienas statusa sapulcē. Tāpēc profesionāla stāja nav par bezemociju robotu. Tā ir par spēju izvēlēties reakciju.
Neatbildi ar pirmo versiju
Ja saņemts ass komentārs par tavu darbu, pirmais impulss parasti ir uzrakstīt atbildi ar tik daudz zemteksta, ka to varētu analizēt literatūras stundā. Labāka taktika ir uzrakstīt, pārlasīt un tikai tad izlemt, vai tekstam vispār jāatstāj melnrakstu mape.
Īpaši noderīgi ir uzdot konkrētu jautājumu. Ko tieši šajā risinājumā vēlaties mainīt, lai tas labāk sasniegtu mērķi? Tas pārceļ sarunu no personiskās teritorijas uz darba uzdevumu.
Neveido atbalsta grupu pret kolēģi
Ir vilinoši pēc neveiksmīgas sapulces savākt virtuālajā čatā cilvēkus, kuri noteikti piekritīs, ka tas bija absurdi. Viena lieta ir izlādēt spriedzi uzticamam kolēģim. Cita ir veidot mikrokoalīciju pret kādu komandas biedru.
Te īpaši svarīgi saprast, cik tuvu ir par tuvu birojā, lai neformāla spriedzes izlādēšana nepārvēršas par robežu ignorēšanu un biroja seriāla nākamās sezonas scenāriju.
Ja konflikts ietekmē darbu, runājiet ar iesaistīto cilvēku, vadītāju vai projekta atbildīgo. Nevis ar septiņiem cilvēkiem, kuri projektā nepiedalās, bet kuriem ļoti patīk labs biroja seriāls.
Rīcības plāns nākamajai sapulcei
Biroja politika nepazudīs, jo tā nav atsevišķa funkcija pie biroja durvīm. Tā ir cilvēku dinamika, kas kļūst redzama brīžos, kad jāizvēlas prioritātes, jāaizstāv idejas un jāstrādā zem spiediena.
Nākamajā projekta sapulcē izdari vienu praktisku lietu. Skaidri nosauc lēmuma kritēriju, uzdod vietu iebildumam vai rakstiski apkopo vienošanos. Šādi mazi soļi padara attiecības ar kolēģiem mazāk atkarīgas no minējumiem un projektus mazāk atkarīgus no tā, kurš ar kuru šonedēļ sēž pusdienās.