No procentiem līdz personībai, zīmola balss finansēs

Finanšu zīmoli bieži runā tā, it kā viņu tekstus būtu rakstījis kalkulators pēc garas dienas atbilstības nodaļā. Viss ir korekti, piesardzīgi un tik neitrāli, ka atmiņā nepaliek nekas, izņemot procentu likmi.

Taču reklāma fintech jomā var būt gan saprotama, gan atbildīga, gan personiska. Zīmola balss nekonkurē ar regulējumu. Tā palīdz sarežģīto pateikt cilvēcīgi, nezaudējot precizitāti.

Balss ir produkta daļa

Finanšu pakalpojums reti ir spontāns pirkums. Cilvēks neizvēlas kredītu vai apdrošināšanu ar tādu pašu bezrūpību, kā izvēlas picas piedevu. Tāpēc komunikācijas tonis kļūst par daļu no lietotāja pieredzes vēl pirms kalkulatora, pieteikuma vai līguma.

Zīmola balss var signalizēt, ka uzņēmums:

  • runā vienkārši, nevis slēpjas aiz terminiem;
  • saprot klienta situāciju, nevis tikai konversijas mērķi;
  • spēj izskaidrot riskus bez biedēšanas;
  • neizliekas, ka katrs finanšu lēmums ir dzīves triumfs.

Labs tonis nav tikai košāks virsraksts. Tā ir konsekventa izvēle, kā zīmols skaidro nosacījumus, atbild uz iebildumiem un reaģē brīžos, kad klientam nav iemesla smaidīt.

Kreditu izvele

Regulējums nav mute

Stingra vide nenozīmē, ka tekstam jābūt sterili pelēkam. Regulējums prasa skaidrību, godīgumu un pietiekamu informāciju. Tas neprasa pārvērst katru reklāmu par instrukciju putekļsūcējam.

Skaidrība pirms asprātības

Asprātība ir vērtīga tikai tad, ja tā neaizsedz būtisko. Kredīta reklāmā klientam jāspēj saprast izmaksas, termiņu un saistības. Apdrošināšanā jābūt skaidram, ko polise sedz un ko nesedz.

Piemēram, frāze nauda sapņiem var būt simpātiska, bet tā nedrīkst aizstāt informāciju par pakalpojuma nosacījumiem. Vispirms skaidrs piedāvājums, pēc tam personība. Pretējā secībā rodas kampaņa, kuru visi atceras, bet neviens īsti nesaprot.

Humors bez maldināšanas

Humors finansēs darbojas vislabāk, kad tas ir vērsts pret situācijas absurdumu, nevis klienta problēmu. Var pasmieties par bezgalīgu dokumentu kaudzi, par terminu džungļiem vai par mēģinājumu saprast finanšu valodu piektdienas vakarā.

Mazāk veiksmīgi ir jokot par cilvēka parādiem, negadījumu vai finansiālu ievainojamību. Zīmols var būt drosmīgs, nekļūstot cinisks. Tā ir smalka robeža, tomēr tieši tur rodas uzticība.

Kredīti ar toni mazina distanci

.

Kredītu tirgū komunikācija bieži iekrīt vienā no diviem grāvjiem. Vienā pusē ir auksta, juridiska valoda. Otrā pusē ir pārlieku bezrūpīgs solījums, kas naudas aizņemšanos pasniedz gandrīz kā lojalitātes kartes noformēšanu.

Labāka pieeja ir runāt tieši. Cilvēkiem mēdz pietrūkt naudas, taču aizņemšanās ir lēmums ar sekām. Šī divējādība nav jāslēpj. Tā ir jāizskaidro bez pamācoša pirksta un bez konfeti lielgabala.

Vaicājums kur dabut kreditu ja neviens nedod atklāj ne tikai meklēšanas paradumu, bet arī emocionālu spriedzi. Zīmola uzdevums nav uz šo spriedzi uzkliegt ar lielākiem burtiem. Uzdevums ir sniegt saprotamu informāciju par iespējām, prasībām un atbildīgu izvērtēšanu.

Labs kredītu zīmols var izmantot īsas, sarunvalodīgas frāzes, piemēram, pirms aizņemies, sarēķini mierīgi vai skaidri nosacījumi ir labāki par sīkajiem burtiem. Tās neizliekas, ka finanšu saistības ir vieglas. Tās vienkārši respektē cilvēka spēju pieņemt informētu lēmumu.

Aizdevuma plans

Apdrošināšana ar empātiju bez melodrāmas

.

Apdrošināšanas komunikācijā kārdinājums ir pretējs. Pārdot drošību ar katastrofu montāžu. Vētra, sasists telefons, applūdusi virtuve, nopietna mūzika un balss, kas liek justies vainīgam par to, ka vispār izgājāt no mājas.

Taču cilvēki parasti nevēlas, lai viņus sabiedē. Viņi vēlas saprast, kas notiks, ja kaut kas noies greizi. Tāpēc labs tonis šajā kategorijā ir mierīgs, praktisks un cilvēcīgs.

Vietā ir konkrēti scenāriji par to, kas notiek pēc pieteikuma, kādu informāciju vajag sagatavot un kādos gadījumos atlīdzība var nebūt pieejama. Tieši šādos brīžos uzticība sākas pirms publicēšanas, jo katra frāze ir jāpārbauda ne vien pēc radošuma, bet arī pēc tā, vai tā nerada nepamatotas gaidas.

Balss sistēma kampaņām

Atšķirīgs tonis nav viena drosmīga sociālo tīklu publikācija, pēc kuras nākamajā dienā seko paziņojums juridiskā dialektā. Lai zīmola balss strādātu, tai jābūt sistēmai.

Definējiet trīs robežas

Komandai ir vērts vienoties par trim principiem:

  1. Ko mēs sakām vienkārši. Nosacījumus, izmaksas un procesu skaidrojam bez liekiem svešvārdiem.
  2. Par ko mēs jokojam. Ikdienas situācijām un nozares klišejām var būt vieta humoram.
  3. Par ko mēs nejokojam. Klienta grūtības, veselība, parādi, zaudējumi un nedrošība nav zīmola joku rekvizīts.

Šie principi ļauj radošajai komandai strādāt ātrāk. Nav katru reizi jāsāk filozofiska diskusija par to, vai emocijzīme pie procentu likmes ir drosme vai tikai digitāls izmisums.

Pārbaudiet katru formātu

Zīmola balsij jāiztur ne tikai kampaņas plakāts. Tā jāpārbauda arī pieteikuma formā, automatizētā e pastā, klientu atbalsta atbildē un atteikuma paziņojumā.

Īpaši svarīgi tas ir MI meklēšanas vidē, kur zīmola formulējumi var ietekmēt, kā uzņēmumu apraksta un citē atbilžu rīki. AI redzamības mērījumi iesaka vērtēt ne tikai pozīcijas meklētājos, bet arī to, vai zīmols tiek pieminēts, ieteikts un ar kādiem avotiem saistīts.

Arī mediju un partneru komunikācijā personība nedrīkst kļūt par tukšu troksni. Žurnālisti īpaši novērtē precīzus, tematiski atbilstošus un uzticamus piedāvājumus, nevis reklāmas tekstu, kas pārģērbies par ziņu. To labi atgādina žurnālistu gaidas.

Klientu uzticiba

Atšķirība, ko var atcerēties

Reklāma fintech jomā nav sacensība par skaļāko solījumu. Tā ir spēja pateikt nopietnas lietas tā, lai cilvēks tās patiešām izlasa, saprot un atceras.

Finanšu zīmols var būt asprātīgs, silts un atšķirīgs. Tam tikai nav jāizliekas, ka aizdevums ir ballīte vai apdrošināšana ir traģēdijas reklāmkadrs. Vislabākā balss ir tā, kas sarežģītu lēmumu padara skaidrāku un klientam ļauj justies uzrunātam kā cilvēkam, nevis kā procentu likmes rindai tabulā.

Uzticība sākas pirms publicēšanas

Mārketingā visi sapņo par autentiskumu, līdz jāparaksta līgums, jānorāda apmaksāts saturs un kāds jautā, kurš īsti par šo ideju samaksāja. Tad autentiskums uz brīdi apsēžas stūrī ar aukstu kafiju.

Satura veidotāju tīkls var būt uzticības paātrinātājs, nevis tikai skaļruņu komplekts. Taču tam vajag vairāk nekā kopīgu čatu, dažus emoji un cerību, ka algoritms šoreiz būs labā noskaņojumā.

Influenceru tīkls bez dūmu mašīnas

Ja vairāk nekā 200 veidotāju saņem informāciju vienā privātā Signal grupā, tas jau ir medijs ar savu nervu sistēmu. Mamdani satura veidotāju tīkls parāda, ka ātrums ir vērtīgs tikai tad, ja noteikumi nav paslēpti zem virtuālā paklāja.

Piekļuve nav slepena supervara

Skaidri definēta piekļuve palīdz veidotājiem saprast, ko viņi drīkst publicēt un kādā kontekstā. Pretējā gadījumā kampaņa pārtop improvizācijas teātrī, kur visi ir pārliecināti, ka galveno lomu spēlē kāds cits.

Samaksa neprasa detektīvu

Atklāti samaksas un informācijas atklāšanas nosacījumi pasargā gan zīmolu, gan veidotāju reputāciju. Auditorija spēj pieņemt apmaksātu sadarbību daudz mierīgāk nekā sajūtu, ka reklāma atkal mēģina izlikties par nejaušu atklāsmi.

Satura planosana

Uzticība nav atlaižu kods

Tehnoloģijas var pievienot ātrumu, bet tās nespēj automātiski pievienot ticamību. Instagram kļūdainie mākslīgā intelekta marķējumi atgādina, ka pat nevainīgs ieraksts var pēkšņi iegūt reputācijas risku, gluži kā sapulce, kurai negaidīti pievienojas juridiskā nodaļa.

Marķējums var kļūdīties

Zīmoliem jābūt gataviem situācijām, kur platformas marķējums neatspoguļo patieso satura tapšanas procesu. Tādēļ komunikācijai ar veidotājiem jābūt ne tikai radošai, bet arī pietiekami skaidrai, lai pārpratumi nekļūtu par kampaņas galveno sižetu.

Auditorija maksā par vērtību

Žurnālista Deivida Kovuči eksperimenti liecina, ka maksas abonementus vislabāk veicina jau iepriekš izveidota auditorijas uzticība un vērtība. Citiem vārdiem, paywall nav burvju siena, aiz kuras pēkšņi sāk augt lojalitāte.

Ko paņemt nākamajai kampaņai

Veidojiet veidotāju tīklu kā attiecības, nevis kā masveida paziņojumu kanālu. Skaidra piekļuve, caurspīdīga samaksa un saprotami satura noteikumi ir daudz vērtīgāki par simto autentisko storiju. Uzticība rodas pirms publicēšanas pogas nospiešanas, un tieši tāpēc to nevar pievienot kampaņai pēdējā piektdienā.

No klikšķa līdz sajūtai, kā pārdot pieredzi digitāli

E-dāvanu nevar nolikt uz plaukta, aptaustīt iepakojumu vai teatrāli pakratīt pie auss. Tā bieži ir saite, kods vai skaists e-pasts, kas riskē izskatīties pēc rēķina ar labāku noskaņojumu. Tāpēc e-pakalpojumu mārketings nepārdod tikai darījumu. Tas pārdod sajūtu, ka cilvēks jau ir pusceļā uz masāžu, vakariņām, piedzīvojumu vai ilgi atlikto atpūtu.

Digitālās kampaņas uzdevums ir radīt priekšgaršu vēl pirms pakalpojuma izmantošanas. Klikšķis sāk ceļojumu, bet labs mārketings panāk, ka cilvēks galamērķi jau spēj iztēloties.

Pieredze sākas pirms pirkuma

Ja pakalpojums tiek nopirkts digitāli, klienta pirmais kontakts ar zīmolu bieži nav reģistratūra, aromātiska svece vai perfekti saklāts galds. Tā ir reklāma telefonā starp darba čatiem, kaķu video un ziņu atgādinājumu, ka parole atkal jāmaina.

Tieši tāpēc digitālajam pieskāriena punktam jābūt vairāk nekā glītai pogai ar tekstu Pirkt. Tam jāiedod iemesls apstāties un padomāt, Jā, šo es gribētu sev. Vai cilvēkam, kuram jau trešo gadu dāvinu zeķes.

E-pakalpojumu mārketings kļūst pārliecinošs, kad tas nepārstāsta pakalpojuma tehniskos parametrus, bet palīdz iztēloties rezultātu. Nevis 90 minūšu procedūra, bet laiks, kurā telefons beidz vibrēt un pleci atceras, ka tiem nav jābūt pie ausīm.

Pārdodiet ainu, ne sarakstu

Pakalpojuma apraksts var būt precīzs, taču precizitāte viena pati reti izraisa vēlmi. Klients vēlas saprast, ko viņš jutīs, redzēs vai no kā uz brīdi aizbēgs.

Vizuāļos un tekstos noder konkrētas situācijas:

  • piektdienas vakarā nav jādomā, ko gatavot;
  • dāvanas saņēmējs pats izvēlas sev piemērotāko pieredzi;
  • viena rezervācija pārvērš ikdienu par mazu notikumu;
  • atpūta nav jāizplāno līdz pēdējai minūtei.

Šeit svarīga ir mēra sajūta. Ja katra pirts procedūra tiek pasniegta kā dzīves transformācija, auditorija drīz vien sāks meklēt tuvāko izeju. Pietiek ar godīgu, atpazīstamu solījumu un detaļu, kas aktivizē iztēli.

Davanu plans

Dāvana bez fiziskas formas.

Digitālai dāvanai piemīt savdabīgs paradokss. Tā ir ērta pircējam, bet tai jāizskatās vērtīgai saņēmējam. Citādi rodas sajūta, ka dāvināts ir nevis pārdomāts piedzīvojums, bet veikli pārsūtīts fails. Tieši tāpēc stāsts var kļūt par produktu arī tad, ja dāvanu nevar nofotografēt.

Tāpēc komunikācijā ir vērts uzsvērt ne tikai piegādes ātrumu, bet arī izvēles brīvību, gaidas un personisko nozīmi. Dāvinātājs nepērk kodu. Viņš pērk iespēju pateikt, Es pamanīju, ka tev vajag ko vairāk par vēl vienu krūzi.

FromMe dāvanu kartes labi ilustrē pieeju, kur dāvanas izvēle var kļūt mazāk par minēšanas konkursu un vairāk par iespēju saņēmējam atrast sev piemērotu pieredzi.

Izvēle arī ir vērtība.

Mārketingā bieži gribas būt ļoti konkrētiem. Šis ir romantiskam vakaram, šis adrenalīnam, šis kolēģim, kuru pazīstam tikai no Zoom ekrāna. Tomēr dāvanu kategorijā izvēles iespēja pati par sevi var būt solījuma daļa.

Kampaņa var uzrunāt divus cilvēkus vienlaikus:

  • dāvinātāju, kurš vēlas justies pārliecināts par savu izvēli;
  • saņēmēju, kurš vēlas noteikt, kad un kā izmantot dāvanu.

Šis dubultais skatpunkts palīdz veidot reklāmas materiālus. Vienā formātā var rādīt dāvināšanas situāciju, citā, paša pakalpojuma gaidīšanu. Abos gadījumos centrā ir nevis maksājuma process, bet brīdis pēc tā.

Kampaņa kā emocionāls maršruts

Digitāla kampaņa nav reklāmas baneris, nosēšanās lapa un cerība, ka algoritms būs labā noskaņojumā. Tā ir secība, kurā katram posmam jāpastiprina iepriekšējā radītā sajūta.

Reklāma rada interesi. Nosēšanās lapa iedod kontekstu. Izvēles process samazina šaubas. Apstiprinājuma e-pasts turpina noskaņu. Atgādinājums palīdz pārvērst nodomu reālā apmeklējumā.

Ja kāds no šiem posmiem runā citā valodā, maģija pazūd. Reklāma sola mieru, bet pirkuma formā ir septiņi obligāti lauki, trīs uznirstošie logi un paziņojums par kļūdu. Tas vairs nav labsajūtas ceļojums. Tā ir digitāla šķēršļu josla.

Katram kanālam sava loma

Viena ideja var dzīvot vairākos kanālos, taču tai nevajadzētu visur atkārtoties kā korporatīvai mantrai.

Sociālie tīkli ir piemēroti noskaņai, īsiem stāstiem un atpazīstamām ikdienas situācijām. Meklēšanas reklāma var satvert cilvēku brīdī, kad viņš jau aktīvi risina dāvanas jautājumu. E-pasts var palīdzēt pieņemt lēmumu vai atgādināt par neizmantotu dāvanu. Nosēšanās lapa savukārt ir vieta, kur romantiskajai idejai beidzot jāsatiek skaidra informācija.

Radošums bez skaidrības rada apbrīnu. Skaidrība bez radošuma rada formu. Lai pārdotu pieredzi, vajag abus.

Digitals pirkums

Uzticēšanās nav dekorācija

Jo mazāk pakalpojumu var novērtēt pirms pirkuma, jo svarīgāka kļūst uzticēšanās. Klientam jābūt skaidram, ko viņš iegādājas, kā to izmantot, cik ilgi piedāvājums ir spēkā un kā rīkoties, ja plāni mainās. Noslēpumainība labi strādā kriminālromānos, nevis noteikumos par dāvanu kartes izmantošanu.

Tas attiecas arī uz reklāmas vidi. Pārredzamība par cenu, piedāvājuma nosacījumiem un reklāmas darbības principiem nav garlaicīga juridiskā sadaļa. Tā ietekmē, vai auditorija kampaņai tic. Diskusija par FTC prasību pret Amazon atgādina, ka reklāmas izsoļu pārredzamība ir būtiska arī pašiem reklāmdevējiem.

Neapsoliet neiespējamo

Emocionāls vēstījums nenozīmē, ka drīkst ignorēt realitāti. Ja konkrētais pakalpojums pieejams tikai noteiktās dienās, tas jāpasaka. Ja rezervācija nepieciešama iepriekš, tam jābūt pamanāmam. Ja dāvana sniedz izvēli, skaidri jāparāda, kā šī izvēle darbojas.

Labs e-pakalpojumu mārketings necenšas klientu apburt līdz apmaksas pogai un pēc tam atstāt vienu ar instrukciju PDF failā. Tas saglabā solījumu visā ceļā.

Noformējiet gaidas līdz galam

Digitāli pārdota pieredze kļūst vērtīga tad, kad kampaņa rada ne tikai klikšķi, bet arī patīkamu gaidīšanu. Tas nozīmē domāt par katru kontaktpunktu kā par daļu no viena stāsta, ko cilvēks pamana, ko viņš iedomājas, kas viņam rada drošību un kas mudina rīkoties. Praktiskais nākamais solis ir pārskatīt savu pirkuma ceļu ar vienu jautājumu, vai pēc reklāmas klikšķa cilvēks jūtas tuvāk pieredzei vai tikai tuvāk veidlapai? Ja atbilde ir otrā, ir laiks pievienot mazliet vairāk sajūtas.

Kad dāvana kļūst par stāstu, nevis kārtējo suvenīru

Korporatīvajām dāvanām ir sena problēma, tās bieži cenšas pateikt visu uzreiz, bet beigās nepasaka neko. Logo ir liels, iepakojums spīdīgs, priekšmets tehniski lietojams, tomēr pēc pāris nedēļām tas jau dzīvo biroja atvilktnē kopā ar trim citiem ļoti noderīgiem krūžu paliktņiem.

Laba dāvana nav obligāti dārga, reta vai aprīkota ar Bluetooth. Tā ir ideja, kuru cilvēks var izstāstīt tālāk. Tieši tad priekšmets kļūst par mediju, nevis par vēl vienu reklāmas laukumu. Stāsts kā produkts bieži vien paliek atmiņā ilgāk nekā pats priekšmets.

Priekšmets nav galvenais

Dāvanu kampaņa sākas nevis ar katalogu, bet ar jautājumu, ko saņēmējam vajadzētu sajust, pamanīt vai izdarīt? Ja atbilde ir tikai atcerēties mūsu logo, rezultāts, visticamāk, būs pildspalva. Pildspalva ir godīgs priekšmets, bet reti kurš par to stāsta kolēģiem pie pusdienu galda.

Stāstu rada spriedze starp priekšmetu un tā nozīmi. Piemēram, sēklu paciņa nav vienkārši sēklu paciņa, ja tā kļūst par aicinājumu kopt ilgtermiņa attiecības. Tējas komplekts nav tikai tēja, ja tas ir apzināts pretstats sanāksmju maratonam. Un vienkārša piezīmju klade var kļūt par rīku idejām, kurām nav jābūt perfekti noformētām jau pirmajā reizē.

Arī dāvanu personalizācija šādā pieejā nav tikai vārda uzdrukāšana. Tā palīdz dāvanai justies kā konkrētam vēstījumam konkrētam cilvēkam, nevis masveida sūtījumam ar pievienotu pieklājības kartīti.

Davanu plansana

Dāvana kā kampaņas medijs

Ja dāvana spēj nest kampaņas ideju arī bez reklāmas saukļa, tā strādā. Ne vienmēr skaļi, bet bieži daudz ilgāk nekā baneris, kuru aizver pēc trim sekundēm.

Iedodiet cilvēkam lomu

Vislabākās dāvanas nepadara saņēmēju par pasīvu skatītāju. Tās aicina kaut ko pabeigt, izmēģināt, dalīties vai nodot tālāk.

Piemēram, zīmols, kas runā par radošumu, var nosūtīt nepilnīgu ideju komplektu, kartītes ar provokatīviem jautājumiem, tukšu skiču bloku un vienu uzdevumu komandai. Dāvana nav mēs esam radoši. Tā ir pieredze, kurā saņēmējs pats uz brīdi tāds kļūst.

Savukārt uzņēmums, kas vēlas runāt par ilgtspēju, var atteikties no tradicionālā eko priekšmeta ar zaļu lapiņu uz iepakojuma. Labāk piedāvāt ko tādu, kam ir turpinājums, atkārtoti lietojamu priekšmetu ar skaidru pielietojumu, remonta komplektu vai materiālu, kas mudina vecajam dot otru dzīvi.

Atstājiet vietu interpretācijai

Pārāk precīzi izskaidrota dāvana nogalina pārsteigumu. Ja kartītē ir piecas rindkopas par zīmola vērtībām, saņēmējs diez vai sajutīsies iedvesmots. Drīzāk kā uzņemts neplānotā prezentācijā.

Labāk ir dot vienu precīzu pavedienu. Piemēram, pie tējas komplekta var pievienot jautājumu Kad pēdējo reizi kalendārā atstāji vietu sev? Tas ir pietiekami, lai dāvana iegūtu kontekstu, bet neuzbāžas ar morāli.

Šādu pieeju labi ilustrē arī Līvas Frankes stāsts par profesijas maiņu un dzīvi saskaņā ar dabas ritmiem. Tā atgādina, ka cilvēkus bieži uzrunā nevis perfekta poza, bet autentiska izvēle mainīt ierasto ritmu.

Mazāk logo, vairāk jēgas

Ironija ir vienkārša, jo vairāk zīmols cenšas būt redzams, jo ātrāk saņēmējs var vēlēties to nolikt malā. Milzīgs logo uz katras virsmas pārvērš dāvanu par reklāmas plakātu, kuru kādam jāglabā savā mājā. Tā nav partnerība, tā ir ļoti pieklājīga mediju telpas īre.

Logo var būt klātesošs, bet tam nav jābūt galvenajam varonim. Dažreiz pietiek ar niansētu gravējumu, krāsu kodu, īsu frāzi vai kvalitatīvu iepakojumu, kas turpina kampaņas vizuālo valodu.

Izvēlieties vienu stipru domu

Dāvana kļūst vāja, ja tai uzkrauj visas zīmola vērtības. Inovācija, rūpes, kvalitāte, ilgtspēja, komanda, drosme un vēl atlaižu kods vienā kastē parasti rada tikai vienu sajūtu, kāds nav spējis izvēlēties.

Vienai dāvanai vajag vienu centrālo domu. Ja kampaņa runā par uzmanīgu ieklausīšanos, izvēlieties priekšmetu, kas rada sarunu vai pauzi. Ja runā par drosmi sākt, izvēlieties ko tādu, kas mudina spert pirmo mazo soli. Ja temats ir komandas darbs, dāvanai jādarbojas labāk kopā nekā vienatnē.

Šeit noder arī intervēšanas mākslas princips, īsta vērtība rodas, kad cilvēks tiek uzklausīts. Santa Anča par ieklausīšanos to raksturo kā būtisku sava darba pamatu. Dāvanu kontekstā tas nozīmē pavisam praktisku lietu, pirms pasūtīt tūkstoti vienādu priekšmetu, noskaidrojiet, kas jūsu auditorijai patiešām būtu jēgpilns.

Personalizetas detalas

Kā pārbaudīt ideju

Pirms ražošanas vērts dāvanas idejai uzdot dažus neērtus jautājumus:

  • Vai saņēmējs sapratīs ideju bez gara paskaidrojuma?
  • Vai priekšmetam ir vieta cilvēka ikdienā?
  • Vai tas rada emociju, rīcību vai sarunu?
  • Vai dāvana izskatīsies vērtīga arī tad, ja logo būs gandrīz neredzams?
  • Vai kāds par to varētu pastāstīt citam vienā teikumā?

Ja uz pēdējo jautājumu var atbildēt ar skaidru un interesantu teikumu, ideja ir uz pareizā ceļa. Ja nepieciešama prezentācija ar 12 slaidiem, iespējams, dāvana cenšas glābt kampaņu, kurai vēl nav centrālā stāsta.

Stāsts paliek ilgāk

Veiksmīgas korporatīvās dāvanas necenšas izlikties par dārgāko priekšmetu telpā. Tās ir pietiekami gudras, lai kļūtu par sarunas sākumu, un pietiekami taktiskas, lai neaizņemtu visu sarunu.

Nākamajā kampaņā sāciet nevis ar jautājumu ko uzdāvināt?, bet kādu stāstu cilvēks varēs aiznest līdzi?. Priekšmetu atrast būs vieglāk. Un, iespējams, kāda biroja atvilktne beidzot paliks par vienu suvenīru tukšāka.

Uzticība digitālajā laikmetā, vai pietiek ar skaistu lietotni

Skaista lietotne fintech pasaulē ir kā perfekti noformēta kredītkarte, patīkami turēt rokās, bet mazliet par maz, ja nav skaidrs, kas notiek brīdī, kad pazūd nauda, tiek atteikts maksājums vai sistēma pēkšņi prasa vēl vienu identitātes pārbaudi.

Tieši tāpēc reklāma fintech jomā nevar paļauties tikai uz gludām animācijām, pasteļtoņu ekrāniem un saukli par finanšu brīvību. Lietotājs uztic naudu, personas datus un reizēm arī savu pēdējo cerību līdz algas dienai. Šādā situācijā zīmola galvenais konkurents nav cita lietotne. Tas ir lietotāja aizdomīgums.

Ar dizainu vien nepietiek

Labs UX samazina berzi, taču uzticību neveido tikai poga pareizajā vietā. Finanšu pakalpojums ienāk lietotāja privātajā telpā daudz dziļāk nekā piegādes lietotne vai mūzikas straumēšana. Ja ēdiena pasūtījums kavējas, cilvēks dusmojas. Ja kavējas maksājums, viņš sāk domāt par civilizācijas sabrukumu.

Tāpēc komunikācijai jāatbild uz jautājumiem, kurus lietotājs ne vienmēr uzdod skaļi:

  • Vai mana nauda ir drošībā?
  • Kas notiek kļūdas gadījumā?
  • Vai jūs saprotami izskaidrojat nosacījumus?
  • Vai palīdzība būs pieejama arī tad, kad robots vairs neatbild ar smaidiņu?

Fintech zīmols, kas izvairās runāt par riskiem, atstāj šo darbu komentāru sadaļai. Un komentāru sadaļa, kā zināms, reti ir reputācijas konsultants ar mierīgu balsi.

Otrajā solī būtiska ir arī godīga auditorijas situācijas izpratne. Piemēram, cilvēks, kurš meklē kur dabut kreditu ja neviens nedod, visdrīzāk nevēlas reklāmas solījumu par bezrūpīgu nākotni. Viņam vajadzīga skaidra informācija par iespējām, nosacījumiem un atbildīgu lēmumu.

Kreditu pieteikums

Riski ir komunikācijas materiāls

Finanšu reklāmā risks bieži tiek paslēpts sīkajā drukā ar cerību, ka neviens to nepamanīs. Tā ir sena tradīcija, līdzīga mēģinājumam paslēpt ziloni aiz telpaugiem.

Stiprāka pieeja ir riskus padarīt redzamus un saprotamus. Ne tāpēc, ka piesardzības teksts pēkšņi kļūst par gada aizraujošāko lasāmvielu, bet tāpēc, ka skaidrība rada kontroli. Lietotājs daudz labprātāk uzticas zīmolam, kas skaidri pasaka, kā tas darbojas, ko tas maksā un ko darīt, ja kaut kas noiet greizi.

Runājiet cilvēku valodā

Juridiski korekts teksts nav obligāti jāraksta juridiskā miglā. Ja komisija ir piemērojama, nosauciet to. Ja kredīts rada saistības, pasakiet to bez dramatiskas vijoles mūzikas, bet arī bez viltus optimismā ietīta smaida.

Šis princips attiecas uz jebkuru finanšu lēmumu, arī uz ieguldījumiem, kas runā cilvēku valodā.

Ironija šeit var būt ļoti noderīga, ja tā nav vērsta pret klientu. Zīmols var pasmieties par nozares paradumiem, piemēram, par vienkāršiem nosacījumiem, kuriem vajadzīga lupa, tulks un brīva pēcpusdiena. Taču nevajag pasmieties par cilvēku, kurš cenšas saprast, cik viņš faktiski maksās.

Parādiet rīcību kļūdas brīdī

Visi fintech zīmoli sola ērtumu. Daudz mazāk zīmolu pārliecinoši parāda, kas notiek problēmas situācijā. Tieši tur rodas reputācija.

Komunikācijā var demonstrēt konkrētu rīcības scenāriju, piemēram, kā bloķēt karti, kā ziņot par aizdomīgu darbību, cik ātri saņemt atbildi un kā tiek aizsargāti dati. Šāds saturs neizskatās tik spoži kā reklāma ar cilvēku, kurš kalnu virsotnē apmaksā kafiju ar telefonu. Toties tas ir noderīgs brīdī, kad lietotājam telefons jau trīc rokās.

Pārredzamība kļūst par vērtību

Reklāmas industrijā pārredzamība nav tikai juridiska prasība vai prezentācijas slaids ar nosaukumu Mūsu vērtības. Tā ir zīmola pieredzes daļa.

To labi ilustrē diskusijas par reklāmas izsoļu mehānismiem. Amazon reklāmas izsoļu lietā uzmanības centrā ir jautājums, vai reklāmdevēji pietiekami skaidri saprata cenu veidošanos. Fintech kontekstā princips ir identisks, ja cilvēks nesaprot, kāpēc viņam jāmaksā, viņš neuzticas ne cenai, ne zīmolam.

Skaidrojiet cenu loģiku

Komisijas, procenti, kavējuma sekas un ierobežojumi nav komunikācijas neērtā daļa. Tie ir produkta elementi. Ja zīmols tos izskaidro vienkārši, tas demonstrē cieņu pret auditorijas spēju pieņemt lēmumus.

Labs radošais risinājums var izmantot kontrastu, vispirms parādīt absurdāko iespējamo finanšu žargona versiju, pēc tam to pārvērst vienā skaidrā teikumā. Tas ir humors ar funkciju, nevis joks, kas aizstāj informāciju.

Neslēpiet atbildību aiz algoritma

Automatizācija klientam var būt ērta, taču tā nedrīkst kļūt par aizbildinājumu neskaidrai atbildībai. Sistēma tā nolēma ir slikts klientu serviss un vēl sliktāks reklāmas vēstījums.

Ja algoritms ietekmē piedāvājumu, izvērtējumu vai drošības pārbaudi, komunikācijai jāparāda, kur beidzas automatizācija un sākas cilvēka atbildība. Cilvēkiem nav jāzina katra modeļa tehniskā detaļa. Viņiem jāzina, kas pieņem lēmumu, kā to var apstrīdēt un kur vērsties pēc palīdzības.

Finansu plans

Ironija prasa precizitāti

Asprātīgs tonis fintech reklāmā var atšķirt zīmolu no konkurentiem, kuri visi sola vienkāršāku finanšu nākotni ar gandrīz identisku violetu gradientu. Taču ironija strādā tikai tad, ja zīmols ir precīzs faktos.

Joks var atvērt uzmanību. Skaidrība notur uzticību.

Radošā komanda var izmantot ikdienas paradoksus, cilvēks spēj pieņemt divdesmit lēmumus par seriālu, bet joprojām atliek izlasīt kredīta nosacījumus. Taču pēc šī novērojuma jāseko praktiskam risinājumam, piemēram, īsam izmaksu skaidrojumam, pārskatāmam kalkulatoram vai konkrētam drošības padomam.

Reputācija sākas pirms problēmas

Uzticība neveidojas tikai krīzes laikā. Tā veidojas katrā reklāmā, paziņojumā, klientu atbildē un sīkajā tekstā, kuru zīmols ir nolēmis nepārvērst par intelektuālu šķēršļu joslu.

Reklāma fintech jomā kļūst pārliecinoša tad, kad tā nesola neiespējamo, neslēpj neērto un neatstāj cilvēku vienu ar jautājumu, kas notiks tālāk. Skaista lietotne var panākt lejupielādi. Drosmīga, skaidra un cilvēcīga komunikācija palīdz nopelnīt to, ko nevar iegūt ar animētu pogu, uzticību.

Vai draudzīgas attiecības palīdz pārdot idejas

Jā, bet ne tādā nozīmē, ka pietiek kopā apēst divas picas un jebkurš prezentācijas slaids pēkšņi kļūst par Kannu Lauvu. Draudzīgas attiecības ar kolēģiem palīdz idejai tikt uzklausītai, saprastai un godīgi izvērtētai. Tās neatceļ vajadzību pēc stratēģijas, argumentiem un pietiekami laba budžeta pamatojuma.

Radošajās komandās idejas reti zaudē tikai tāpēc, ka tās ir vājas. Tās bieži cieš no slikta laika, pārāk īsa konteksta vai no sajūtas, ka kāds tikko mēģina pārdot savu personīgo ģēniju. Labs kontakts ar komandu šo spriedzi samazina. Taču pārlieka draudzība var pārvērst sapulci par pieklājīgu ideju apstiprināšanas klubu, kur visi smaida, bet kampaņa vēlāk raud mediju komentāros.

Draudzība paver durvis

Draudzīga atmosfēra padara ideju pārdošanu mazāk līdzīgu tiesas procesam. Ja kolēģi zina, kā domājat, ko protat un ka spējat uzklausīt pretargumentus, viņi retāk uztvers prezentāciju kā uzbrukumu savam budžetam vai gaumei.

Tas īpaši noder situācijās, kad ideja ir neparasta. Piemēram, stratēģis piedāvā apdrošināšanas zīmolam veidot kampaņu par cilvēku neveiklākajiem ikdienas negadījumiem. Bez uzticēšanās šāds priekšlikums var izklausīties pēc vēlmes filmēt kaķi, kas apgāž vāzi. Ar uzticēšanos komanda vispirms mēģina saprast, kāpēc humors varētu mazināt distanci līdz sarežģītai tēmai.

Attiecības ar kolēģiem veidojas arī ārpus prezentāciju telpas. Mazs, pārdomāts žests var nostiprināt piederības sajūtu komandai, un reizēm arī dāvana kolēģim palīdz radīt tradīciju, kas nav tikai vēl viens kalendāra ieraksts.

Uzticība samazina aizsardzību

Ja cilvēki jūtas cienīti, viņi biežāk uzdod precizējošus jautājumus, nevis automātiski sāk aizsargāt savu teritoriju. Tas nozīmē, ka idejas autors var saņemt labākus iebildumus un laikus pamanīt riskus.

Uzticēšanās nenozīmē, ka radošajam direktoram jāaplaudē katrs vārdu spēles mēģinājums. Tā nozīmē, ka viņš var pateikt Šis virziens ir interesants, bet pagaidām tas vairāk patīk mums nekā klienta auditorijai. Tā ir daudz vērtīgāka reakcija nekā pieklājīgs klusums, kam pēc nedēļas seko frāze Mēs tomēr izvēlējāmies drošāku variantu.

Kolegu saruna

Kāpēc idejas tiek uzklausītas

Laba ideja neprasa tikai uzmanību. Tā prasa kontekstu. Kolēģiem jāspēj saprast, kādu problēmu tā risina, kāpēc izvēlēts tieši šāds tonis un kas notiks, ja to īstenos.

Draudzīgas attiecības palīdz šo kontekstu nodot ātrāk, jo komandai jau ir kopīga pieredze. Tā zina, kuri zīmola solījumi iepriekš nav strādājuši, kura mērķauditorija necieš korporatīvu optimismu un cik reizes frāze iesim virāli ir beigusies ar 47 skatījumiem, no kuriem astoņi pieder biroja sunim.

Tomēr prezentācijā nevajag paļauties uz kopīgām pusdienām kā argumentu. Idejas pamatojumam jāatbild vismaz uz trim jautājumiem:

  1. Kādu biznesa vai komunikācijas problēmu risinām?
  2. Kāpēc šī ideja būs pamanāma konkrētajai auditorijai?
  3. Kā noteiksim, vai tā ir nostrādājusi?

Konteksts pirms slaidiem

Pirms rādīt skaisto vizuāli, pasakiet, kāpēc tas vispār eksistē. Pretējā gadījumā kolēģi apspriedīs fontu, kamēr īstā saruna par auditorijas reakciju tā arī nesāksies.

Noderīga secība ir vienkārša, problēma, novērojums, ideja, īstenojums, rezultāta kritērijs. Šāda struktūra ļauj komandai kritizēt risinājumu pēc būtības, nevis pēc tā, cik pārliecinoši idejas autors prot turēt kafijas krūzi pie prezentācijas pults.

Arī nelielas komandas var radīt pamanāmu darbu, ja saskaņo radošo ieceri, resursus un izpildi. Therabody kampaņa ir piemērs tam, kā esošus resursus, skaidru produktu ideju un ātru sadarbību var pārvērst ievērojamā rezultātā.

Kur simpātijas kļūst bīstamas

Komandas siltums kļūst problemātisks brīdī, kad nevienam vairs nav ērti pateikt nē. Tad attiecības ar kolēģiem sāk kalpot nevis darba kvalitātei, bet savstarpējai emocionālajai ērtībai.

Visbīstamākā frāze radošajā procesā nav mums nepietiek budžeta. Tā ir man patīk, jo man patīk. Šis arguments ir simpātisks, ātrs un gandrīz pilnīgi bezjēdzīgs, ja zīmola auditorija nav identiska jūsu biroja čatam.

Pārāk draudzīgā komandā var rasties arī aklā zona. Visi pazīst idejas autoru, zina, ka viņš ir talantīgs, un tāpēc automātiski pieņem, ka konkrētā ideja arī ir talantīga. Diemžēl pat izcils tekstu autors reizēm uzraksta virsrakstu, kuru vajadzētu atstāt piektdienas vakara melnrakstos.

Pieklājība nav kvalitātes zīme

Apstiprināšanas procesā vajadzīgs vairāk nekā viens skatpunkts. Īpaši tad, ja saturs izmanto humoru, sociālas tēmas vai kultūras atsauces. Kampaņas, kurām trūkst kritiska izvērtējuma, var radīt reputācijas problēmas, pat ja sākotnējais nodoms bijis nevainīgs. To atgādina arī Callaway reklāmas gadījums, kur apstiprināts saturs izraisīja plašu kritiku.

Draudzīgai komandai nav jāizvairās no neērtām sarunām. Tieši pretēji, veselīgas darba attiecības ļauj jautāt, vai ideja nav aizvainojoša, neskaidra, pārāk pašmērķīga vai vienkārši dārga bez pietiekama iemesla.

Davanu planosana

Kā saglabāt profesionālu spriedzi

Labākais līdzsvars ir vienkāršs, esiet draudzīgi pret cilvēkiem un prasīgi pret idejām. Tā nav pretruna. Tā ir profesionāla higiēna.

Pirms lēmuma pieņemšanas nosakiet, pēc kādiem kritērijiem vērtēsiet ideju. Piemēram, vai tā atbilst zīmola lomai, vai tā ir saprotama bez piecu minūšu skaidrojuma, vai tā dod auditorijai iemeslu reaģēt un vai to iespējams īstenot bez budžeta, kas prasa pārdot biroja kafijas automātu.

Ieviesiet apzinātu oponentu

Katrā ideju apspriedē kādam jāuzņemas konstruktīvā skeptiķa loma. Nevis cilvēkam, kurš katru priekšlikumu sāk ar mēs jau to mēģinājām 2014. gadā, bet kolēģim, kurš pārbauda pieņēmumus.

Viņa uzdevums ir uzdot jautājumus:

  • Ko auditorija šeit var pārprast?
  • Vai šis risinājums ir pietiekami atšķirīgs?
  • Kāds ir lielākais reputācijas risks?
  • Kas notiek, ja ideju redz cilvēks ārpus mūsu nozares burbuļa?

Šāda loma pasargā komandu no kolektīvas sajūsmas, kas bieži ir ļoti patīkama, bet reti ir mērījuma vienība.

Pārdodiet problēmu, ne draudzību

Draudzība palīdz iegūt uzmanību, bet lēmumu pārdod problēmas risinājums. Tāpēc prezentācijā nelūdziet atbalstu, balstoties uz savu entuziasmu vien. Parādiet, ko ideja mainīs auditorijas uztverē, rīcībā vai sarunā par zīmolu.

Labs noslēguma jautājums komandai nav Vai jums patīk?. Labāks ir jautājums Vai šis ir pietiekami spēcīgs risinājums problēmai, ko mēģinām atrisināt? Tas pārvieto sarunu no personiskās gaumes uz kopīgu mērķi.

No simpātijām līdz lēmumam

Draudzīgas attiecības palīdz pārdot idejas, jo tās rada uzticēšanos, samazina aizsardzības reakciju un veicina atklātāku sarunu. Taču tās nedrīkst kļūt par bezmaksas caurlaidi viduvējībai.

Stiprākās komandas ir tās, kurās var gan kopā pasmieties par neveiklu pirmo skici, gan bez aizvainojuma to izmest ārā. Ja kolēģi jūtas droši apstrīdēt ideju, neapstrīdot cilvēku, radošais process kļūst gudrāks. Un tieši tad simpātijas pārstāj būt slepens triks un kļūst par profesionālu priekšrocību.

Korporatīvās dāvanas introvertiem un ekstravertiem, vai iespējams trāpīt abiem

Viena korporatīvā dāvana var būt gan patīkams pārsteigums, gan priekšmets, kuru saņēmējs ar profesionālu smaidu noliek biroja virtuves koplietošanas plauktā. Problēma parasti nav dāvanas cena. Problēma ir pieņēmums, ka visi kolēģi, klienti un partneri priecājas vienādi.

Introverts var novērtēt klusu, pārdomātu žestu bez obligātas publiskas pateicības ceremonijas. Ekstraverts savukārt labprāt iesaistīsies dāvanā, kas dod iemeslu sarunai, kopīgam notikumam vai vismaz kārtīgam foto sociālajos tīklos. Vai iespējams trāpīt abiem? Jā, ja dāvana nav viens monumentāls mēģinājums iepatikties visiem, bet gudri veidota pieredze ar izvēles iespējām.

Kāpēc universālā dāvana klibo

Vienam der visiem korporatīvo dāvanu pasaulē bieži nozīmē nevienu īsti neaizkustina. Krūze ar milzīgu logo, skaļš galda aksesuārs vai obligāts komandas saliedēšanas komplekts var būt funkcionāls, tomēr tas reti rada sajūtu, ka zīmols saprot saņēmēju.

Personības tips nav jāuztver kā kategorija ar stingrām robežām. Cilvēks var būt sabiedrisks konferencē un vēlēties mieru piektdienas vakarā. Tāpēc uzdevums nav piešķirt katram birku, bet piedāvāt dažādus veidus, kā dāvanu izmantot un piedzīvot.

Labi veidotas korporatīvās dāvanas pasaka, Mēs zinām, ka tava darba diena nav vienāda ar kolēģa darba dienu. Tas ir daudz vērtīgāk par kārtējo priekšmetu, kas cenšas kļūt par zīmola vēstnesi, lai gan patiesībā ir tikai ļoti dārgs putekļu magnēts.

Individualas davanas

Sāciet ar izvēli

Drošākais veids, kā uzrunāt dažādas personības, ir neuzspiest vienu scenāriju. Dāvanu komplektā vai kampaņā var paredzēt izvēli starp individuālu pieredzi un kopīgu aktivitāti.

Piemēram, gada noslēguma pateicības kampaņā saņēmējs var izvēlēties vienu no diviem virzieniem:

  • mierpilnu darba dienas komplektu ar kvalitatīvu tēju, piezīmju bloku un galda piederumu;
  • sociālu komplektu ar spēli, uzkodām vai ielūgumu uz kopīgu pieredzi;
  • digitālu izvēli starp individuālu abonementu un komandas aktivitāti;
  • vienu galveno priekšmetu ar personisku vēstījumu, bet bez prasības to publiski demonstrēt.

Šādā pieejā zīmols nezaudē balsi. Gluži pretēji, tas demonstrē pārliecību, zīmols var būt atpazīstams, neuzvedoties kā viesis, kurš korporatīvajā ballītē visiem piespiež klausīties savu atskaņošanas sarakstu.

Pārdomāta dāvanu personalizācija palīdz vienu un to pašu kampaņas ideju padarīt personiskāku, piemēram, pievienojot saņēmēja vārdu, izvēlētu krāsu, īsu novēlējumu vai atšķirīgu komplekta saturu.

Neprasi personības testu

Nav jāizsūta anketa ar jautājumu, Vai jūs uzlādējaties cilvēku pūlī vai klusā telpā ar aizslēgtām durvīm? Pietiek ar vieglu izvēles mehānismu.

To var pasniegt kā dāvanas konfiguratoru, kur saņēmējs izvēlas fokusa, enerģijas, garšas vai komandas komplektu. Šādi valoda paliek rotaļīga, bet izvēle sniedz reālu informāciju par vēlmēm.

Dāvanas klusajam profesionālim

Introvertam saņēmējam dāvana bieži ir vērtīgāka tad, ja tā respektē viņa telpu, laiku un uzmanību. Tas nenozīmē, ka jāpasniedz pelēka piezīmju lapa ar uzrakstu Netraucēt. Lai gan dažās pirmdienās tā, iespējams, būtu gada pieprasītākā dāvana.

Labi strādā priekšmeti un pieredzes, kas ir noderīgas individuāli un neprasa tūlītēju sociālu reakciju:

  • kvalitatīvs pierakstu komplekts koncentrētam darbam;
  • termokrūze vai ūdens pudele ar diskrētu zīmola zīmi;
  • labsajūtas komplekts mierīgai pauzei;
  • digitāls saturs profesionālai vai radošai attīstībai;
  • gaumīgs galda aksesuārs, kas neizskatās pēc biroja loterijas mierinājuma balvas.

Svarīgs ir arī pasniegšanas veids. Personisks sūtījums, īsa pateicības kartīte vai iespēja dāvanu saņemt sev ērtā laikā nerada papildu sociālo pienākumu. Dažkārt klusāks žests ir tieši tas, ko cilvēks atceras ilgāk.

Komandas prieks

Dāvanas sociālajam dzinējam

Ekstravertam dāvana var kļūt par sarunas sākumu, kopīga piedzīvojuma iemeslu vai materiālu stāstam. Šeit noder priekšmeti, kas rosina dalīties, iesaistīties un mijiedarboties.

Piemērotas idejas ir:

  • komandas spēles vai radoši uzdevumi;
  • degustācijas un uzkodu komplekti koplietošanai;
  • pasākuma vai meistarklases pieredze;
  • fotogēnisks, bet praktisks aksesuārs;
  • kampaņas elements, kas aicina balsot, izvēlēties vai dalīties ar savu versiju.

Iesaistes mehānikai nav jābūt uzbāzīgai. Labs piemērs ir Hellmanns kampaņa, kur balsojums un reģionālā identitāte radīja iemeslu atkārtotai līdzdalībai. Korporatīvajā vidē šo principu var pārnest uz mazāku mērogu, ļaujot komandām izvēlēties kopīgu pieredzi, balsot par nākamā komplekta saturu vai radīt savu kampaņas versiju.

Neuzspiediet publisku sajūsmu

Ekstraverts nav obligāti cilvēks, kurš vēlas filmēt unboxing video pie katra kafijas automāta. Savukārt introverts nav cilvēks, kurš nekad negrib piedalīties. Tāpēc kampaņas sociālajam slānim jābūt brīvprātīgam.

Piedāvājiet iespēju dalīties, nevis padariet dalīšanos par nosacījumu. Piemēram, foto konkurss var būt papildinājums dāvanai, nevis iemesls, kāpēc dāvana vispār eksistē. Citādi pateicības žests pārvēršas par nelielu, bet ļoti caurspīdīgu satura ražošanas līgumu.

Viena ideja, divi lietojumi

Vislabākās kampaņas neizveido divas pilnīgi atšķirīgas pasaules. Tās atrod vienu centrālo ideju, kurai ir gan individuāls, gan sociāls lietojums.

Piemēram, zīmola tēma var būt Pauze, kas dod enerģiju. Introvertam tā nozīmē kvalitatīvu kafijas vai tējas pauzi, piezīmju bloku un laiku sev. Ekstravertam tā var nozīmēt kopīgu degustāciju vai sarunu kartītes komandai. Vizuālā identitāte, tonis un galvenais vēstījums paliek vienots, bet pieredze nav uzspiesta.

Šī pieeja ļauj saglabāt zīmola konsekvenci bez bezpersoniskuma. Zīmols necenšas izlikties par katra saņēmēja labāko draugu. Tas vienkārši piedāvā pietiekami gudru risinājumu, lai cilvēks varētu izvēlēties sev piemērotāko formu.

Personalizeti suveniri

Mēriet ne tikai reakcijas

Dāvanas panākumus nevajadzētu vērtēt tikai pēc skaļākajiem komplimentiem vai sociālo tīklu ierakstiem. Tie biežāk atspoguļo aktīvāko cilvēku uzvedību, nevis visas auditorijas pieredzi.

Noderīgāk ir skatīties uz vairākiem signāliem:

  • cik cilvēku izmantoja izvēles iespēju;
  • kuri komplekti tika izvēlēti biežāk;
  • vai dāvana tika lietota ilgākā laikā;
  • kādas atsauksmes saņemtas privāti;
  • vai kampaņa stiprināja vēlamo zīmola asociāciju.

Īsa, brīvprātīga aptauja pēc kampaņas var sniegt vairāk nekā steidzīgi secinājumi no trim priecīgiem ierakstiem LinkedIn. Jo īpaši tad, ja ceturtais cilvēks klusībā izmanto dāvanu katru dienu, bet nekad to nepublicēs.

Veidojiet dāvanu ar izvēli

Trāpīt gan introvertiem, gan ekstravertiem nenozīmē radīt bezgalīgu dāvanu katalogu vai pārvērst katru nosūtījumu psiholoģiskā eksperimentā. Pietiek ar vienotu ideju, skaidru zīmola balsi un iespēju saņēmējam izvēlēties sev atbilstošu pieredzi.

Praktiskais nākamais solis ir vienkāršs. Pirms nākamās kampaņas izvēlieties vienu centrālo vēstījumu un izveidojiet tam divus lietošanas scenārijus. Vienu klusākai, individuālai pieredzei, otru kopīgai iesaistei. Tad korporatīvā dāvana vairs nebūs priekšmets, ko cenšas mīlēt visi, bet zīmola žests, kurā katrs var atrast savu iemeslu priecāties.

Ironija kā slepenais ierocis atpūtas piedāvājumu reklāmā

Atpūtas piedāvājumu reklāma bieži izskatās pēc viena un tā paša sapņa, nevainojami salocīts dvielis, svece, kurai nav bijusi iespēja nodegt, un cilvēks peldmētelī, kurš acīmredzot nekad nav atbildējis uz darba e-pastu.

Tieši tāpēc ironija var nostrādāt. Tā neizliekas, ka SPA apmeklējums atrisinās dzīvi. Tā atzīst, ka reizēm dāvanu izvēlas pēdējā vakarā, ka relaksācija sākas ar 37 neatbildētiem ziņojumiem un ka pieredzi nav iespējams glīti salikt kartona kastē. E-pakalpojumu mārketings šo paradoksu var pārvērst par priekšrocību.

Kāpēc glancētums nogurdina

Pārāk perfekta komunikācija rada distanci. Ja katrā reklāmā redzama viena un tā pati miglainā pirts, auditorija sāk pamanīt nevis mieru, bet vizuālo štampu.

Pašironija darbojas citādi. Tā saka, ka arī mēs zinām, ka šo dāvanu nevar nofotografēt uz balta fona ar eikalipta zariņu. Šī atklātība zīmolam piešķir cilvēcību, īpaši tad, ja tiek reklamēta digitāla dāvana vai rezervējama pieredze.

Piedāvājuma vērtība no tā nemazinās. Tieši pretēji, uzmanības centrā nonāk būtiskākais, cilvēks saņems laiku sev, kopīgu vakaru vai iespēju izmēģināt ko jaunu, nevis vēl vienu priekšmetu, kam jāatrod vieta plauktā.

Atputas piedavajumi

E-dāvanām ir neērta, bet noderīga īpašība, tās nav fotogēnisks produkts. Nav kastes, nav lentes, nav obligāta kaķa blakus kartītei. Ir kods, iespēja un solījums par nākotnes pieredzi.

Tā vietā, lai šo trūkumu maskētu, komunikācija to var izmantot.

Piemēram, vizuālī var būt tukša vieta ar tekstu Te būtu dāvana. Bet tā jau ir e-pastā. Vai arī Mēs nepārdodam priekšmetu. Tāpēc noliktavā valda aizdomīgs miers.

Šāds risinājums uzreiz izskaidro formātu un rada smaidu. Tas ir efektīvāk par mēģinājumu digitālu kuponu izlikt par luksusa pulksteni.

Kad vēstījums ir par izvēles brīvību, FromMe dāvanu kartes var pasniegt kā praktisku alternatīvu dāvanai, kuras saņēmējs pieklājīgi novērtēs, bet slepus mēģinās pārreģistrēt.

Pašironija nav pašnoniecināšana

Svarīgi nejaukt asprātību ar zīmola vērtības graušanu. Mērķis nav apgalvot, ka piedāvājums ir nevērtīgs. Joks ir par dāvināšanas situāciju, kategorijas klišejām vai ikdienas haosu.

Labs piemērs.

Dāvana cilvēkam, kuram jau viss ir. Izņemot brīvu sestdienu.

Šis teksts nesmejas par pieredzi. Tas atpazīstami komentē tās potenciālā pircēja realitāti.

Slikts piemērs būtu joks, kas rada šaubas par pakalpojuma kvalitāti, drošību vai rezervācijas nosacījumiem. Ja auditorijai jādomā, vai zīmols joko par sevi vai patiesi nevar nodrošināt solīto, humors ir aizgājis nepareizā virzienā.

Kā veidot ironisku kampaņu

Ironiskai komunikācijai nav vajadzīgs komiķu kolektīvs un trīs mēnešu ideju darbnīca telpā bez logiem. Vajadzīgs viens precīzs novērojums par pircēja situāciju.

Atrodiet dāvināšanas spriedzi

Atpūtas un pieredžu kategorijā spriedze parasti slēpjas starp nodomu un realitāti:

  • dāvanu vajag tūlīt, bet iedvesma nav ieradusies;
  • gribas uzdāvināt ko personīgu, bet saņēmēja gaume ir noslēpumaināka par nodokļu deklarāciju;
  • pircējs vēlas pārsteigt, bet nevēlas riskēt ar nepareiza izmēra džemperi;
  • digitāla dāvana ir ērta, tomēr cilvēkiem šķiet, ka tai jāatvainojas par to, ka tā nav iesaiņota.

Katra no šīm situācijām var kļūt par reklāmas sākumpunktu. Jo konkrētāks novērojums, jo mazāk tekstam jācenšas būt asprātīgam.

Saglabājiet skaidru piedāvājumu

Joks nedrīkst aizvietot informāciju. Pēc pirmā smaida lasītājam jāsaprot, ko var iegādāties, kam tas paredzēts un kā tas darbojas.

Praktiska formula ir vienkārša:

  1. Atpazīstama situācija.
  2. Īss ironisks pavērsiens.
  3. Skaidrs risinājums.
  4. Konkrēts aicinājums rīkoties.

Piemēram, Aizmirsāt par jubileju? Mēs nevienam neteiksim. Izvēlieties pieredzi un nosūtiet dāvanu dažu minūšu laikā.

Šeit humors piesaista uzmanību, bet praktiskais ieguvums pabeidz pārdošanas darbu.

Dodiet auditorijai līdzdalību

Ironija labi dzīvo formātos, kuros cilvēki var atpazīt sevi. Aptaujās, īsos video un komentāru jautājumos iespējams aicināt auditoriju dalīties ar dāvanu izvēles neveiksmēm vai tipiskākajiem pēdējā brīža attaisnojumiem.

Šāda pieeja nav tikai izklaide. Tā rada materiālu nākamajiem ierakstiem un palīdz saprast, kuri joki auditorijai šķiet patiesi. Traģikomiskā reklāmas industrija labi atgādina, ka nozares klišejas reizēm pašas jau ir gatavs kampaņas materiāls. Arī Hellmanns kampaņa parādīja, ka skaidrs līdzdalības mehānisms var uzturēt sarunu ilgāk par vienu publikāciju.

Davanu kartes

Kur ironija var izgāzties

Atpūtas piedāvājumu komunikācijā nedrīkst jokot par situācijām, kurās cilvēks meklē reālu atbalstu, piemēram, veselības problēmām, izdegšanu vai finansiālām grūtībām. Jums vajag SPA, jo vairs nevarat var šķist nevainīgi zīmola sapulcē, bet auditorijai tas var trāpīt pārāk tuvu.

Jāuzmanās arī no iekšējiem jokiem. Ja asprātība ir saprotama tikai komandai, kas to radījusi, tā nav kampaņas ideja, bet pieraksts pie virtuves tāfeles.

Visdrošākā ironija ir vērsta uz universālām situācijām, atlikšanu, pārlieku lielām cerībām, dāvanu izvēles stresu un kategorijas vizuālajām klišejām.

Lai dāvana izskatās godīga

E-pakalpojumu mārketings nav spiests imitēt fizisku produktu reklāmu. Digitāla pieredze var būt ātra, elastīga un neiesaiņota, un tieši tas daudzos gadījumos ir tās lielākais pluss.

Ironija palīdz šo plusu pateikt bez pompozitātes. Tā ļauj zīmolam atzīt acīmredzamo, pasmieties par nozares dekorācijām un vienlaikus piedāvāt reāli noderīgu risinājumu. Ja reklāma spēj likt pasmaidīt un skaidri izstāstīt, kāpēc dāvana atvieglo dzīvi, tai nav vajadzīga vēl viena svece kadrā.

Biroja politika radošā iepakojumā

Radošā aģentūrā visi it kā strādā bez hierarhijas. Ir pupu maisi, kopīgs čats ar kaķu GIF un rīta sapulce, kurā vārds sinhronizējamies tiek lietots biežāk nekā labdien. Taču arī visbrīvākajā komandā pastāv neredzama biroja politika.

Tā nav obligāti ļaunprātīga. Biežāk tā rodas no simpātijām, uzticēšanās, veciem pārpratumiem un tā, kurš kura ideju vakar publiski nosauca par interesantu. Mārketingā un reklāmā, kur projektu ritmu nosaka termiņi, klientu gaidas un viedokļi par fontu izmēriem, attiecības ar kolēģiem var paātrināt labu ideju vai klusi aizsūtīt to uz prezentāciju mapi kādreiz.

Kāpēc politika parādās arī aģentūrās

Biroja politika sākas tur, kur lēmumi nav pilnībā balstīti tikai faktos. Piemēram, divi dizaineri piedāvā līdzvērtīgas vizuālās koncepcijas, bet radošais direktors vieglāk uzticas tam cilvēkam, ar kuru jau veiksmīgi izturēta trīs klientu steidzamības krīze un viena kopīga fotosesija lietū.

Tas nav ideāls procesu paraugs, taču ir cilvēcīgi. Attiecības ar kolēģiem veido uzticības kredītu, kas īpaši noder brīžos, kad nav laika pieciem salīdzināšanas dokumentiem un divām fokusgrupām.

Te nav runa par draudzēšanos stratēģijas vārdā. Drīzāk runa ir par sapratni, ka profesionāla reputācija veidojas ne tikai portfolio, bet arī ikdienas saskarsmē, ievērojot termiņus, daloties ar informāciju, neuzliekot citiem savus pēdējā brīža labojumus un spējot pateikt es kļūdījos, neizveidojot no tā trīs cēlienu drāmu.

Arī neliels, pārdomāts žests var stiprināt komandas sajūtu. Ja to dara bez piespiedu korporatīvās līksmības, dāvana kolēģim var kļūt par patīkamu tradīciju, nevis vēl vienu uzdevumu decembra darbu sarakstā.

Davanu planosana

Simpātijas virza arī projektus

Simpātijas birojā reti izskatās pēc slepena kluba ar parolēm. Tās drīzāk izpaužas kā ātrāka atbilde čatā, uzaicinājums uz ideju sprintu vai gatavība palīdzēt, kad prezentācija klientam paredzēta pēc četrdesmit minūtēm.

Ideja, kas nonāk pareizajā čatā

Iedomāsimies tekstu autoru, kurš ir radījis asprātīgu kampaņas virzienu. Viņš to nosūta tikai savam tiešajam vadītājam, kurš tajā dienā slīkst budžeta tabulās. Ideja pazūd digitālajā purvā.

Savukārt kolēģe, kura zina, ka pie konkrētā klienta strādā arī stratēģe un sociālo tīklu speciālists, īsi noformulē domu kopīgajā projekta čatā. Viņa neapiet procesu, bet padara ideju redzamu tiem, kuri var to papildināt un virzīt tālāk. Rezultāts nav maģija. Tā ir komandas karte galvā.

Alianses pie kafijas automāta

Citā situācijā klientu apkalpošanas vadītājs un dizainere jau sen zina, kā viens otrs domā. Viņš saprot, kādu klienta komentāru nevajag pārtulkot burtiski, bet viņa saprot, kad neliela korekcija patiesībā nozīmē jaunu vizuālo sistēmu.

Šāda alianse var būt projekta glābiņš. Tā kļūst problemātiska tikai tad, ja pārējie komandas dalībnieki sāk saņemt lēmumus jau gatavā iepakojumā, bez iespējas tos ietekmēt. Tad ātrums pārvēršas par noslēgtību, bet noslēgtība par klusām dusmām.

Klusais konflikts prezentācijā

Trešais klasiskais piemērs ir sapulce, kurā visi piekrīt, bet neviens īsti nav piekritis. Konta vadītājs saka, Pamēģinām šo virzienu. Mākslinieciskais vadītājs pamāj. Dizainers klusē, jo iepriekšējā reizē viņa iebildumu nodēvēja par pārāk tehnisku.

Pēc divām dienām kļūst skaidrs, ka risinājumu nevar īstenot paredzētajā laikā. Formāli vainīgs ir termiņš. Praktiski vainīgs ir tas, ka komandā nebija drošas telpas savlaicīgam šis nestrādās.

Neļauj simpātijām aizstāt kritērijus

Veselīgas darba attiecības nenozīmē, ka vienmēr jāpiekrīt savējiem. Tieši pretēji, uzticama komanda spēj nepiekrist, nepadarot katru diskusiju par personības testu.

Lai simpātijas un alianses nekļūtu par projekta slepenajiem radošajiem direktoriem, vienojieties par dažiem redzamiem principiem.

  1. Definējiet lēmuma kritērijus. Pirms izvēlēties kampaņas virzienu, nosauciet vērtēšanas kritērijus, klienta mērķi, auditorijas vajadzību, budžetu, izpildes laiku un kanālus.

  2. Fiksējiet lēmumus rakstiski. Īss sapulces kopsavilkums samazina risku, ka pēc trim dienām visi atcerēsies citu vienošanos.

  3. Atdaliet ideju no autora. Ja koncepts tiek noraidīts, tas nenozīmē, ka tā autors ir jānoraksta uz mūžīgiem laikiem vai vismaz līdz piektdienas vakaram.

  4. Dodiet vietu iebildumiem. Pirms lēmuma pajautājiet, kas var noiet greizi. Tas nav pesimisms, tas ir veids, kā nepieļaut, ka optimisms vēlāk kļūst par papildu darba stundu rēķinu.

Caurspīdīgi principi ir noderīgi ne tikai aģentūrās. Arī diskusijās par NVO finansēšanas caurskatāmību centrā ir jautājums par skaidriem nosacījumiem, atbildību un saprotamu lēmumu loģiku. Birojā mērogs ir mazāks, taču princips ir tas pats. Neskaidrs process ātri rada aizdomas.

Iepakojuma detalas

Reputācija emociju laikā

Reklāmas industrijā emocijas ir darba materiāls. Mēs tās pētām auditorijās, uzbūvējam kampaņās un reizēm nejauši ienesam pirmdienas statusa sapulcē. Tāpēc profesionāla stāja nav par bezemociju robotu. Tā ir par spēju izvēlēties reakciju.

Neatbildi ar pirmo versiju

Ja saņemts ass komentārs par tavu darbu, pirmais impulss parasti ir uzrakstīt atbildi ar tik daudz zemteksta, ka to varētu analizēt literatūras stundā. Labāka taktika ir uzrakstīt, pārlasīt un tikai tad izlemt, vai tekstam vispār jāatstāj melnrakstu mape.

Īpaši noderīgi ir uzdot konkrētu jautājumu. Ko tieši šajā risinājumā vēlaties mainīt, lai tas labāk sasniegtu mērķi? Tas pārceļ sarunu no personiskās teritorijas uz darba uzdevumu.

Neveido atbalsta grupu pret kolēģi

Ir vilinoši pēc neveiksmīgas sapulces savākt virtuālajā čatā cilvēkus, kuri noteikti piekritīs, ka tas bija absurdi. Viena lieta ir izlādēt spriedzi uzticamam kolēģim. Cita ir veidot mikrokoalīciju pret kādu komandas biedru.

Te īpaši svarīgi saprast, cik tuvu ir par tuvu birojā, lai neformāla spriedzes izlādēšana nepārvēršas par robežu ignorēšanu un biroja seriāla nākamās sezonas scenāriju.

Ja konflikts ietekmē darbu, runājiet ar iesaistīto cilvēku, vadītāju vai projekta atbildīgo. Nevis ar septiņiem cilvēkiem, kuri projektā nepiedalās, bet kuriem ļoti patīk labs biroja seriāls.

Rīcības plāns nākamajai sapulcei

Biroja politika nepazudīs, jo tā nav atsevišķa funkcija pie biroja durvīm. Tā ir cilvēku dinamika, kas kļūst redzama brīžos, kad jāizvēlas prioritātes, jāaizstāv idejas un jāstrādā zem spiediena.

Nākamajā projekta sapulcē izdari vienu praktisku lietu. Skaidri nosauc lēmuma kritēriju, uzdod vietu iebildumam vai rakstiski apkopo vienošanos. Šādi mazi soļi padara attiecības ar kolēģiem mazāk atkarīgas no minējumiem un projektus mazāk atkarīgus no tā, kurš ar kuru šonedēļ sēž pusdienās.

Stāsts kā produkts, kad dāvanu nevar nofotografēt

Dāvanu kasti var nolikt uz balta fona, pievienot lentīti un cerēt, ka cilvēks sajutīs svētkus. Ar atpūtas piedāvājumu ir sarežģītāk. Kā nofotografēt piektdienas vakaru bez paziņojumiem telefonā, brokastis, kuras nav jāgatavo pašam, vai sajūtu, ka divas dienas neviens neprasa par Excel tabulu?

Te sākas e-pakalpojumu mārketings, kurā stāsts nav glīts papildinājums pie cenas pogas. Tas ir produkta izmēģinājums lasītāja iztēlē. Ja pakalpojumu nevar paņemt rokās, komunikācijai jāpanāk, lai cilvēks to jau gandrīz piedzīvo.

Praktiskais uzdevums nav uzrakstīt romantiska atpūta diviem. To internetā jau ir tik daudz, ka frāze drīz prasīs pati sev atvaļinājumu. Uzdevums ir radīt konkrētu situāciju, atpazīstamu spriedzi un skaidru solījumu, kas parāda, kā tava dzīve uz mirkli izskatīsies citādi.

Kāpēc bildes vien nepārdod

Fiziskam produktam fotogrāfija izskaidro daudz. Redzam materiālu, krāsu, izmēru un aptuveni varam nojaust, vai tas pēc trim dienām nebūs atvilktnē pie lādētājiem, kuru īsto ierīci vairs neviens neatceras.

Pakalpojumam attēls rāda tikai dekorāciju. Viesnīcas numurs bez stāsta ir numurs. Masāža bez konteksta ir cilvēks halātā, kurš acīmredzot dara kaut ko relaksējošu. Dāvanu karte bez situācijas ir digitāls taisnstūris, kas cenšas izskatīties emocionāls.

Tieši tādēļ noder FromMe dāvanu kartes, tās ļauj pārvērst diezgan sarežģīto ko viņam vai viņai uzdāvināt? par izvēli, kur centrā ir gaidāmā pieredze, nevis priekšmets, kam jāizliekas par personisku.

Stāstam jāatbild uz trim jautājumiem:

  • no kā cilvēks grib aizbēgt;
  • kāds būs patīkamais pavērsiens;
  • kāpēc to vajag nopirkt tieši tagad.
Davanu plansana

Sižets sākas pirms klikšķa

Labs atpūtas piedāvājums nepārdod vienu nakti viesnīcā. Tas pārdod pāreju no ikdienas režīma uz citu realitāti. Vēlams, pirms cilvēks ir paspējis atvērt darba čatu ar domu tikai ātri pārbaudīšu.

Konflikts nav jāizdomā

Visiedarbīgākais konflikts parasti jau dzīvo auditorijas ikdienā. Tā ir sajūta, ka kalendārā ir vairāk sapulču nekā brīvu elpas vilcienu. Tā ir dāvanu iegāde pēdējā vakarā. Tā ir ģimenes sarakste, kurā piekto reizi parādās jautājums Ko mēs darām brīvdienās?

Piemēram, piedāvājums var sākties nevis ar spa baseina attēlu, bet ar ainu:

Piektdien, 18.43. Jūs abi esat nolēmuši, ka šovakar negatavosiet vakariņas. Šis ir pietiekami nopietns iemesls aizbraukt prom uz divām dienām.

Šeit nav vajadzīga pārmērīga drāma. Cilvēki ne vienmēr pērk atpūtu, lai glābtu dzīvi. Biežāk viņi pērk atļauju uz mirkli nebūt pieejamiem. Un arī tas ir ļoti labs produkta ieguvums.

Pieredzei vajag detaļu

Frāze neaizmirstama pieredze nepasaka neko, jo tā mēģina pateikt visu. Savukārt viena precīza detaļa uzreiz iedarbina iztēli, piemēram, čības, kas nav jāmeklē zem gultas; brokastis, kuru laikā nav jāsteidzas; klusums, kurā neviens nejautā, vai parole ir ar lielo burtu.

Detaļa rada ticamību. Tā arī palīdz reklāmas tekstam neizklausīties pēc katalogā aizmirsta superlatīva.

Trīs stāsta pielietojumi

Stāstniecība nav tikai zīmola filma ar klavierēm fonā un cilvēkiem, kuri pārāk pārliecinoši smejas pie ugunskura. Tā strādā arī īsā reklāmas tekstā, e-pastā un dāvanu kartes aprakstā.

Dāvana pēdējā brīdī

Pirmais piemērs ir digitāla dāvana cilvēkam, kuram viss jau ir. Šo frāzi parasti izrunā ar tādu bezcerību, it kā runa būtu par mārketinga budžetu novembrī.

Rakstīšanas dāvanu karte atpūtai vietā komunikācija var uzbūvēt mazu sižetu, kurā dāvinātājs neizvēlas vēl vienu lietu, bet uzdāvina saņēmējam iespēju izvēlēties vakaru, kurā nekas nav jāpaspēj. Produkts tehniski ir digitāls kods. Emocionāli tas ir rezervēts miers.

Šādā gadījumā klikšķa iemesls nav dāvanu kartes dizains. Tas ir atvieglojums, ka dāvana beidzot atbilst cilvēkam, nevis vienkārši datumam kalendārā.

Atpūta pārslogotam cilvēkam

Otrais piemērs ir nedēļas nogales piedāvājums profesionālim, kura darba diena sākas pirms kafijas un beidzas pēc vēl viena īsa zvana.

Reklāmas stāsts var izmantot ironiju, piemēram, Jūsu automātiskā atbilde šoreiz nav atbildēšu tuvākajā laikā. Tā ir esmu pirtī. Šāda frāze uzreiz nosauc auditorijas realitāti un apsola pretstatu.

Te svarīgi nepārdot atpūtu kā abstraktu labsajūtu. Jāpārdod konkrēts scenārijs, telefons klusuma režīmā, lēnas brokastis, vēla izrakstīšanās un neviena uzdevuma ar termiņu vakar.

Finanšu pakalpojums bez aukstuma

Trešais piemērs parāda, ka stāsts noder arī pakalpojumos, kuros emocijas šķiet mazāk romantiskas. Kredīts vai finanšu risinājums pats par sevi nav produkts, par kuru cilvēks sapņo pie kamīna. Taču arī šeit komunikācija var skaidrot situāciju, nevis tikai rādīt procentus un pogu pieteikties.

Labs stāsts neglamurizē aizņemšanos un neizliekas, ka finanšu lēmums ir spontāna balva par izturētu otrdienu. Tas skaidri parāda vajadzību, izvēles nosacījumus un atbildīgu nākamo soli. Tieši finanšu kategorijā stāstam jābūt ne tikai asprātīgam, bet arī saprotamam, jo auditorijai jāspēj pieņemt informētu lēmumu.

Tas kļūst īpaši aktuāli laikā, kad reklāmu izvietošana līdzās finanšu padomiem digitālajās platformās strauji mainās. ChatGPT reklāmu politika atgādina, ka kanālu noteikumi var mainīties ātrāk nekā apstiprināšanas plūsma prezentācijā. Tāpēc stāstam jābūt pietiekami skaidram, lai tas nezaudētu jēgu, mainoties formātam vai izvietojumam.

Kartes dizains

Marķējums arī ir sižets

Dažreiz produkta uztveri maina nevis pats saturs, bet etiķete, kas tam pielikta. Pētījumā par Kloda Monē darbu uztveri tika analizēta 6,8 miljonu cilvēku reakcija, kad īsts mākslas darbs tika pasniegts kā mākslīgā intelekta radīts. MI marķējuma ietekme labi parāda neērtu mārketinga patiesību, cilvēks nepērk tikai to, ko redz. Viņš pērk arī skaidrojumu, ko par redzēto saņem.

E-pakalpojumu mārketingā tas nozīmē, ka vārdi personiski atlasīts, pēdējā brīža glābiņš vai nedēļas nogale bez plāna nav nevainīgas birkas. Tie rada priekšstatu par vērtību vēl pirms lietotājs ir izlasījis nosacījumus.

Tāpēc katru solījumu vajag pārbaudīt ar vienkāršu jautājumu, vai šis stāsts palīdz cilvēkam saprast pieredzi, vai tikai cenšas uzlikt tai dārgāku cenu zīmi?

Kā uzrakstīt klikšķa cienīgu stāstu

Lai pakalpojuma komunikācija nekļūtu par literāru konkursu ar atlaižu kodu beigās, izmantojiet īsu dramaturģisku secību.

Sāciet ar atpazīstamu brīdi

Nevis mēs piedāvājam, bet jūs atkal meklējat dāvanu vakarā pirms svinībām. Lasītājs atpazīst sevi ātrāk, nekā zīmols pagūst pastāstīt par savām priekšrocībām.

Parādiet mazo uzvaru

Atpūtas pakalpojuma uzvara var būt ļoti pieticīga, un tas ir tās spēks. Nav jāsola jauna personība līdz svētdienas vakaram. Pietiek apsolīt rītu bez modinātāja vai vakariņas, kurās nevienam nav jāmazgā panna.

Pasakiet, ko darīt tālāk

Ja stāsts ir izdevies, nepārtrauciet to ar miglainu uzziniet vairāk. Aiciniet izvēlēties dāvanas summu, rezervēt datumus vai apskatīt pieejamos piedāvājumus. Nākamajai darbībai jābūt tikpat skaidrai kā stāsta konfliktam.

Davanas sanemejs

Pārdodiet sajūtu, nevis dekorāciju

Ja dāvanu nevar nofotografēt, tas nav komunikācijas trūkums. Tā ir iespēja. Fizisks objekts bieži spiests pierādīt savu vērtību ar izskatu, bet pakalpojums var sākt darbu jau reklāmas tekstā, radot gaidas, atpazīšanu un vēlmi uz mirkli izkāpt no ierastā scenārija.

Nākamajā kampaņā pirms izvēlaties vēl vienu perfektu spa dvieļu kadru, uzrakstiet vienu ainu no klienta dzīves. Atrodiet viņa mazo nogurumu, iedodiet tam ironisku pavērsienu un parādiet, kā piedāvājums šo situāciju maina. Ja stāsts rada sajūtu, ka pieredze jau sākusies, klikšķis vairs nav jāizlūdzas.