Apdrošināšana ir tas produkts, ko cilvēki noteikti nopirks… tiklīdz beigsies internets, pazudīs rēķini un dzīve kļūs prognozējama. Līdz tam tā bieži paliek mapītē kādreiz, jo emocijas aiziet uz lietām, kuras var pataustīt, ielikt storijā vai vismaz nožēlot pēc divām dienām.
Un te sākas reklāma fintech jomā, tā paņem šo garlaicīgo drošību un pārvērš to par stāstu, kurā cilvēks nevis tiek biedēts ar apokalipsi, bet atpazīst sevi ikdienas haosā. Jo mūsu riska tolerance nav filozofija, tā ir vienkārši nogurums no dzīves sīkajiem pārsteigumiem.
Kad risks kļūst simpātisks
Apdrošināšana kļūst emocionāli pievilcīga brīdī, kad tā nerunā kā līguma pielikums, bet kā draugs, kurš redz, kā tu dzīvo. Nevis aizsargā savu nākotni, bet tu atkal aizmirsīsi, ka tā krūze bija uz klēpjdatora.
Riska scenāriji nav jākrāso melni un dramatiski. Pietiek tos parādīt cilvēcīgi, ar nelielu ironiju, kas ļauj pasmieties un vienlaikus atzīt, jā, tas tiešām var notikt ar mani.
Ikdienas kļūdas kā sižets
Tā vietā, lai uzburtu katastrofu ar dronu kadriem un dramatisku čellu, izveido mini stāstu par tipisku es tikai uz minūti situāciju. Izlijusi kafija, noskrāpēts auto vai saplīsis telefons tieši pirms ceļojuma nav apokalipse, tas ir mūsu dienas plānotājs.
Varoņi bez ideālisma
Emocionāla pievilcība rodas, kad kampaņā nav superpareizo cilvēku, kuri visu paredz. Parādi varoni, kurš nav muļķis, bet vienkārši cilvēks, steidzīgs, pārliecināts, mazliet pārguris un ar klasisko domu šoreiz jau viss būs kārtībā.
Drošība kā atvieglojums
Apdrošināšana kā sajūta nav par to, ka beidzot esi atbildīgs pieaugušais. Tā ir sajūta, ka viena lieta vairs nav uz nerviem, un pleci var nolaisties zemāk, jo smadzenēm nav jārēķina kas būs, ja….
Humors bez moralizēšanas
Sarkasms palīdz izvilkt apdrošināšanu no morāles lekcijas režīma. Ja zīmols runā tā, it kā klausītājs būtu vainīgs par to, ka dzīvo, auditorija atbildēs ar klasiku, paldies, es vēl padomāšu.
Radošā atslēga ir neuzbrukt bailēm, bet atmaskot paradoksus. Jo cilvēks, kurš pērk mieru, bieži ir tas pats, kurš vakar riskēja ar ātro pāreju pie sarkanās gaismas.
Biedēšana nestrādā ilgtermiņā
Bailes var dot klikšķus, bet tās reti dod simpātijas. Apdrošināšana pielīp tad, kad cilvēks nejūtas iedzīts stūrī, bet saprasts, īpaši ja kampaņa pasmaida par mūsu ieradumu visu sakārtot pēc tam.
Ironija kā empātija
Labs joks nav par klientu, bet kopā ar klientu. Ja reklāma pasaka mēs zinām, kā tas notiek, tā kļūst par sabiedroto, nevis pārdevēju ar prezentāciju par risku vadību.
Produkti un finanšu tabu
Fintech un apdrošināšana bieži dzīvo blakus neērtām sarunām par naudu, cik man ir, cik es varu un kāpēc man nedod. Šādās tēmās palīdz skaidrs tonis un konteksts par finanšu izvēlēm, piemēram, kur dabut kreditu ja neviens nedod, lai saprastu, kā cilvēki domā par drošību un ātrajiem risinājumiem. Tajā pašā laikā zīmoliem jāspēj skaidri komunicēt savu vērtību laikā, kad visi sola vienu un to pašu, īpaši runājot par zemāko likmi.
Ko paņemt nākamajai kampaņai
Emocionāli pievilcīga apdrošināšana sākas brīdī, kad tu pārdod nevis polisi, bet sajūtu, es varu kļūdīties, un pasaule nesabruks. Reklāma fintech jomā to izdara vislabāk tad, kad tā ir drosmīgi cilvēcīga, asprātīga un precīza, bez draudiem, bet ar atpazīšanu.