Negodīga komercprakse kreditēšanā, West Kredit piemērs

Kredīti un reklāma no malas var šķist divas dažādas pasaules. Vienā pusē juridiski formulējumi, regulatoru lēmumi un sodi. Otrā pusē kampaņas, klikšķi, konversijas un radošas idejas. Taču realitātē šīs pasaules satiekas daudz biežāk, nekā gribētos atzīt, un tieši tur arī sākas interesantākie stāsti.

Šis raksts ir par to, kā PTAC skatās uz negodīgu komercpraksi finanšu nozarē. Kāpēc maksātspējas izvērtēšana nav tikai formāls ķeksītis sistēmā un ko no visa šī var paņemt līdzi mārketinga un reklāmas profesionāļi. West Kredit gadījums šeit kalpo kā labs, dzīvē balstīts piemērs, kas izgaismo robežu starp agresīvu pārdošanu un profesionālās rūpības trūkumu.

Kas PTAC izpratnē ir negodīga komercprakse?

Negodīga komercprakse neaprobežojas ar klaji melīgu reklāmu vai maldinošu saukli. Finanšu pakalpojumu jomā tā bieži izpaužas daudz klusāk, caur procesiem, algoritmiem un automatizētiem lēmumiem.

PTAC skatījumā kreditētājam ir pienākums rīkoties profesionāli un atbildīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums nedrīkst akli paļauties uz to, ka klients pats visu sapratīs vai pats uzņemsies sekas. Ja maksātspējas izvērtēšana ir virspusēja vai formāla, tad problēma nav klientā, bet sistēmā.

No mārketinga perspektīvas tas ir īpaši interesanti, jo tieši mārketings bieži veido pirmo iespaidu par to, cik viegli, ātri un vienkārši ir saņemt pakalpojumu. Jo vieglāk izskatās process, jo lielāka atbildība slēpjas aizkulisēs.

west kredit

West Kredit gadījums kā klasisks piemērs

PTAC lēmums par sodu West Kredit gadījumā balstījās secinājumā, ka patērētāju maksātspēja netika izvērtēta pietiekami rūpīgi. Tas nav stāsts par vienu kļūdainu darījumu vai vienu neapmierinātu klientu. Tas ir stāsts par pieeju.

Vienkāršoti runājot, sistēma strādāja uz apjomu, nevis kvalitāti. Kredīts tika piešķirts, balstoties uz nepilnīgu informāciju, kas savukārt palielināja risku, ka patērētājs nespēs pildīt savas saistības. No regulatora skatpunkta tas ir signāls, ka uzņēmums nav pietiekami rūpējies par klienta interesēm.

Mārketinga valodā tas izklausās pazīstami. Pārāk optimizēta piltuve, kur galvenais mērķis ir konversija, bet maz uzmanības tiek pievērsts tam, kas notiek pēc tās.

Profesionālā rūpība nav birokrātija, tā ir reputācijas valūta

Bieži vien profesionālās rūpības princips tiek uztverts kā kaut kas garlaicīgs un juridisks. Kaut kas, kas traucē radošajam lidojumam un palēnina procesus. Taču realitātē tas ir viens no svarīgākajiem reputācijas instrumentiem.

Finanšu nozarē profesionālā rūpība nozīmē

  • iedziļināties klienta situācijā, nevis tikai datos;
  • izvērtēt riskus ne tikai uzņēmumam, bet arī patērētājam;
  • nepieņemt lēmumus, kas īstermiņā izskatās izdevīgi, bet ilgtermiņā rada problēmas.

Ja šis princips tiek ignorēts, tad reklāmas solījumi sāk dzīvot savu dzīvi un agrāk vai vēlāk nonāk regulatora redzeslokā.

Kā rodas jautājums, kur dabūt kredītu ja neviens nedod

Sabiedrībā šādi gadījumi bieži tiek uztverti caur pavisam citu prizmu. Ja bankas atsaka un tradicionālie kreditētāji ir piesardzīgi, tad rodas dabisks jautājums, kur vēl vērsties. Tieši šeit arī veidojas bīstams komunikācijas lauks, par kuru jau iepriekš rakstīts badad.lv rakstā kur dabut kreditu ja neviens nedod.

No mārketinga skatpunkta šī ir ļoti spēcīga emocionāla teritorija. Cilvēki, kuri meklē risinājumu, ir uzņēmīgi pret vienkāršiem solījumiem un ātrām atbildēm. No regulatora skatpunkta tā ir teritorija, kurā īpaši rūpīgi jāievēro profesionālā atbildība.

West Kredit gadījums labi parāda, kas notiek, ja šīs divas realitātes nesatiekas līdz galam.

Ko mārketinga un reklāmas profesionāļi var paņemt sev

Šis nav raksts par to, ka mārketings ir vainīgs. Tas ir raksts par to, ka mārketings ir ietekmīgs. Un tieši tāpēc tam ir jābūt gudram.

Dažas praktiskas atziņas, ko vērts paturēt prātā

  • ne katrs klients, kurš var konvertēties, ir klients, kuram vajag pārdot;
  • agresīva vienkāršošana finanšu produktiem var izskatīties labi kampaņā, bet slikti regulatora lēmumā;
  • reputācijas krīze bieži sākas nevis reklāmā, bet procesos, kurus reklāma padara neredzamus.

Ja zīmols sola vieglumu, tam jāspēj nodrošināt atbildību. Pretējā gadījumā stāsts beidzas nevis ar konkrētu gadījuma piemēru, bet ar PTAC paziņojumu.

komercprakse

Radošums ir spēks, bet atbildība ir filtrs

West Kredit piemērs skaidri parāda, ka negodīga komercprakse nerodas vienā dienā. Tā veidojas pakāpeniski, kad ātrums, apjoms un rezultāti sāk dominēt pār veselo saprātu un profesionālo rūpību.

Badad.lv auditorijai galvenā atziņa ir vienkārša un noderīga. Labs mārketings nav tas, kas vienkārši pārdod. Labs mārketings ir tas, kas palīdz uzņēmumam augt bez tā, lai regulators kādā brīdī uzdotu neērto jautājumu: kāpēc jūs tā darījāt?

Jo labākā reklāmas kampaņa ir tā, kas paliek atmiņā. Nevis tā, kas paliek PTAC arhīvā.

Traģikomiskā reklāmas industrija

Apsveicam! Jūs, iespējams, to neapzināties, bet jau kopš rīta kafijas esat grandiozas izrādes līdzskrējēji. Tā nav ne teātra pirmizrāde, ne jauna seriāla sezona. Tas ir mūsu ikdienas realitātes šovs, ko sponsorē… būtībā visi.

No viedtālruņa, kas rītausmā maigi iemirdzas ar “īpašiem piedāvājumiem”, līdz brokastu pārslu kastītei, kas sola saulainu dienu un uzlabotu gremošanas sistēmu, mēs dzīvojam vienā lielā, nepārtrauktā reklāmas pauzē.

Un, ticiet, šajā cirkā netrūkst ne amizantu paradoksu, nedz elpu aizraujošu triku. Kičā grozoties pat beigās nonāksim pie secinājum, kāpēc FromMe dāvanu kartes var kalpot kā personības autonomijas vairogs. Gribat, pierādīšu?

Krāšņā priekškara naudas loģika

Ja mārketings būtu valsts, tās iekšzemes kopprodukts liktu kaunā sarkt daudzām reālām valstīm. Katru gadu vairāk nekā triljons dolāru tiek iztērēti, lai pārliecinātu mūs, ka tieši šis jogurts, šis auto vai šis matu balzams ir laimības trūkstošais elements. Šajā kontekstā fakts, ka farmācijas giganti reklāmā iegulda divreiz vairāk nekā jaunu zāļu un narkotiku izpētē, pat vairs nešķiet pārsteidzošs.

Tas ir vienkārši, vai nu ne? Kāpēc tērēt laiku, lai izārstētu slimību, ja var izveidot pārliecinošu klipu par to, kā kāds uztura bagātinātājs vai multifunkcionāla profilakses smēre palīdzēs kompensēt un regulēt esošās slimības blakusefektus?

Smaidošie pulksteņi un algoritmiskā draudzība

 

rokas pulkstenis

Ietekmēšanas māksla ir kļuvusi neticami smalka. Vai esat kādreiz pamanījuši, ka pulksteņu reklāmās laiks gandrīz vienmēr ir 10:10? Tas nav nejauši. Pulksteņa rādītāji veido savdabīgu smaidu. Vēstījums gaužām banāls -pat laiks jums uzsmaida – bet neko citu patēriņa izrādes dinamiskumā apskurbušajam patērētājam nemaz nevajag.

Domājot par smaidiem un nepārtrauktot uzņēmumu mēģinājumu raidīt mūsu virzienā aptiprinošus trokšņus par to, cik brīnišķīgi ir patērēt, mūsdienās šo smaidu ir pārņēmuši sociālie tīkli. Zīmoli ar konsekventu klātbūtni, kas atbild uz katru komentāru, gūst lielāku ievērību no mātes Googles. Te nu atkal izrādes aizkadrs: atbildes un iesaiste nebūt nav draudzības aplieinājums. Drīzāk tā ir algoritmiski aprēķināta lojalitāte, kas nodrošina, ka šo uzņēmumu jaunākais produkts vienmēr būs jūsu informācijas plūsmas augšgalā.

Mērķauditorija kā dzīvesveids

reklamas bērniem

Būdami teātrī, esam lomas atveidotāji. Visi esam gādīgi ievietoti mērķauditorijas lomā. Lai arī cik cinsiks, tomēr patērētāju kategorizācija nudien strādā. Traģiskākais gan tas, ka pieaugošo impulsivitāti un bezprātību vēl kaut kādi var norakstīt uz izvēli nedomāt un neapsvērt, bet kā ar bērniem. Ik gadu bērni tiek bombardēti ar reklāmām miljardu dolāru vērtībā, kas paredzētas tieši viņiem. Bērni. Kā mērķauditorija.

Bet tas joks ne jau piedāvājuma pusē, bet gan mūsu pašu juceklīgajā domā, ka pastāv tāda “atbilstoša” un vēl īsti “neatbilstoša” mērķauditorija. Te jautājums, ko tad īsti neatbilstošā mēŗkuaditorija reklāmu priekšā vēl nespēj saprast un apvaldīt? Vai “atbilstošā” auditroija lūdzu pieceltos un pateiktu, kā reklāmu priekšā uzvesties? Eh, mēs, izrādes spēlmaņi.

Stratēģiska ilūzija

Ko darīt šajā skaistajā, bet nedaudz absurdajā pasaulē, kur katrs klikšķis un katrs skatiens tiek analizēts, lai mums ko pārdotu? Mēs varam kļūt par ciniķiem, varam mēģināt to ignorēt, vai arī varam iemācīties spēlēt šo spēli ar saviem noteikumiem. Galu galā, atpazīt manipulāciju jau ir puse no uzvaras.

Cinisms nudien nebūs īstais solis. Kādreiz taču kaut kas jāpērk būs, un šķelt sevi uz pusēm cīnoties par svabadumu un neatkarību var gala beigās nozīmēt jaunas produktu līnijas uzmācīgu parādīšanos, kas paredzēta “neatkarīgajiem” un “apskaidrotajiem”.

Piedevām, citreiz kas jāpērk ja ne sev, tad citiem. Un, kad runa ir par apdāvināšanas mākslu , šajā mārketinga piesātinātajā pasaulē varbūt prātīgākais gājiens ir troksni apiet, domājot iespējami plaši. Citiem vārdiem … domājot par dāvanu kartēm. Jo, ja jau ar augstām domām iesākām, dāvanu karte ir savtīgs veids, kā pašam sargāt sevi, nepieļaujot iešūpināt sev jau sagatavoto mērķauditorijas lomu.

Savādais secinājums

FromMe dāvanu kartes ir individualitātes un saprāta sargs, nepieļaujot krišanu reklāmpasaules nepārvaramajā varā.

Lūk, kādi savādi secinājumi, veicot domāšanas darbības pasaulē, kas pieprasa būt šeit un tagad…un nenogurstoši patērēt.