Apsveicam! Jūs, iespējams, to neapzināties, bet jau kopš rīta kafijas esat grandiozas izrādes līdzskrējēji. Tā nav ne teātra pirmizrāde, ne jauna seriāla sezona. Tas ir mūsu ikdienas realitātes šovs, ko sponsorē… būtībā visi.
No viedtālruņa, kas rītausmā maigi iemirdzas ar “īpašiem piedāvājumiem”, līdz brokastu pārslu kastītei, kas sola saulainu dienu un uzlabotu gremošanas sistēmu, mēs dzīvojam vienā lielā, nepārtrauktā reklāmas pauzē.
Un, ticiet, šajā cirkā netrūkst ne amizantu paradoksu, nedz elpu aizraujošu triku. Kičā grozoties pat beigās nonāksim pie secinājum, kāpēc FromMe dāvanu kartes var kalpot kā personības autonomijas vairogs. Gribat, pierādīšu?
Krāšņā priekškara naudas loģika
Ja mārketings būtu valsts, tās iekšzemes kopprodukts liktu kaunā sarkt daudzām reālām valstīm. Katru gadu vairāk nekā triljons dolāru tiek iztērēti, lai pārliecinātu mūs, ka tieši šis jogurts, šis auto vai šis matu balzams ir laimības trūkstošais elements. Šajā kontekstā fakts, ka farmācijas giganti reklāmā iegulda divreiz vairāk nekā jaunu zāļu un narkotiku izpētē, pat vairs nešķiet pārsteidzošs.
Tas ir vienkārši, vai nu ne? Kāpēc tērēt laiku, lai izārstētu slimību, ja var izveidot pārliecinošu klipu par to, kā kāds uztura bagātinātājs vai multifunkcionāla profilakses smēre palīdzēs kompensēt un regulēt esošās slimības blakusefektus?
Smaidošie pulksteņi un algoritmiskā draudzība

Ietekmēšanas māksla ir kļuvusi neticami smalka. Vai esat kādreiz pamanījuši, ka pulksteņu reklāmās laiks gandrīz vienmēr ir 10:10? Tas nav nejauši. Pulksteņa rādītāji veido savdabīgu smaidu. Vēstījums gaužām banāls -pat laiks jums uzsmaida – bet neko citu patēriņa izrādes dinamiskumā apskurbušajam patērētājam nemaz nevajag.
Domājot par smaidiem un nepārtrauktot uzņēmumu mēģinājumu raidīt mūsu virzienā aptiprinošus trokšņus par to, cik brīnišķīgi ir patērēt, mūsdienās šo smaidu ir pārņēmuši sociālie tīkli. Zīmoli ar konsekventu klātbūtni, kas atbild uz katru komentāru, gūst lielāku ievērību no mātes Googles. Te nu atkal izrādes aizkadrs: atbildes un iesaiste nebūt nav draudzības aplieinājums. Drīzāk tā ir algoritmiski aprēķināta lojalitāte, kas nodrošina, ka šo uzņēmumu jaunākais produkts vienmēr būs jūsu informācijas plūsmas augšgalā.
Mērķauditorija kā dzīvesveids

Būdami teātrī, esam lomas atveidotāji. Visi esam gādīgi ievietoti mērķauditorijas lomā. Lai arī cik cinsiks, tomēr patērētāju kategorizācija nudien strādā. Traģiskākais gan tas, ka pieaugošo impulsivitāti un bezprātību vēl kaut kādi var norakstīt uz izvēli nedomāt un neapsvērt, bet kā ar bērniem. Ik gadu bērni tiek bombardēti ar reklāmām miljardu dolāru vērtībā, kas paredzētas tieši viņiem. Bērni. Kā mērķauditorija.
Bet tas joks ne jau piedāvājuma pusē, bet gan mūsu pašu juceklīgajā domā, ka pastāv tāda “atbilstoša” un vēl īsti “neatbilstoša” mērķauditorija. Te jautājums, ko tad īsti neatbilstošā mēŗkuaditorija reklāmu priekšā vēl nespēj saprast un apvaldīt? Vai “atbilstošā” auditroija lūdzu pieceltos un pateiktu, kā reklāmu priekšā uzvesties? Eh, mēs, izrādes spēlmaņi.
Stratēģiska ilūzija
Ko darīt šajā skaistajā, bet nedaudz absurdajā pasaulē, kur katrs klikšķis un katrs skatiens tiek analizēts, lai mums ko pārdotu? Mēs varam kļūt par ciniķiem, varam mēģināt to ignorēt, vai arī varam iemācīties spēlēt šo spēli ar saviem noteikumiem. Galu galā, atpazīt manipulāciju jau ir puse no uzvaras.
Cinisms nudien nebūs īstais solis. Kādreiz taču kaut kas jāpērk būs, un šķelt sevi uz pusēm cīnoties par svabadumu un neatkarību var gala beigās nozīmēt jaunas produktu līnijas uzmācīgu parādīšanos, kas paredzēta “neatkarīgajiem” un “apskaidrotajiem”.
Piedevām, citreiz kas jāpērk ja ne sev, tad citiem. Un, kad runa ir par apdāvināšanas mākslu , šajā mārketinga piesātinātajā pasaulē varbūt prātīgākais gājiens ir troksni apiet, domājot iespējami plaši. Citiem vārdiem … domājot par dāvanu kartēm. Jo, ja jau ar augstām domām iesākām, dāvanu karte ir savtīgs veids, kā pašam sargāt sevi, nepieļaujot iešūpināt sev jau sagatavoto mērķauditorijas lomu.
Savādais secinājums
FromMe dāvanu kartes ir individualitātes un saprāta sargs, nepieļaujot krišanu reklāmpasaules nepārvaramajā varā.
Lūk, kādi savādi secinājumi, veicot domāšanas darbības pasaulē, kas pieprasa būt šeit un tagad…un nenogurstoši patērēt.
