Mārketingā un reklāmā mēs visi zinām – realitāte ir viens, bet tas, kā mēs par to stāstām, ir kaut kas pavisam cits. Finanšu pasaule ir ideāls piemērs: kā reiz izstāstīt par kredītiem cilvēkiem, kuru kredītvēsture ir… nu, teiksim tā, “ar odziņu”? Tieši te parādās jautājums, kā uzrunāt auditoriju sociālajos tīklos – īpaši laikā, kad piedāvājums ir plašs un dažkārt pat tik drosmīgs kā kredīts no 18 gadiem.
Šis raksts ir tieši par to, kā sociālajos tīklos runāt par kredītiem tā, lai neviens nejūtas kā “sliktākais skolnieks klasē”, bet drīzāk kā cilvēks, kurš ir atradis jaunu iespēju.
Badad.lv auditorijas simpātijām te vieta. Mārketinga un reklāmas profesionāļi, kas labprāt pasmejas par pašu ikdienas paradoksiem un iedvesmojas no radošiem piemēriem. Tātad, iemetam ironijas šķipsnu, pievienojam praktiskas idejas un voilà , mums ir recepte, kā runāt par kredītiem, ja kredītvēsture nav tik spoža kā Instagram filtrs.
Kredītvēstures mīkla un komunikācijas izaicinājums
Sāksim ar atzīšanos. Runāt par kredītiem, kad cilvēkam “pagātnē ir dažas problēmas”, ir kā pasniegt desertu pēc diētas lekcijas. Visi grib, bet vainas sajūta vēl ilgi seko līdzi.
Sociālie tīkli pilni ar skaisti uzpucētām kampaņām. Bilde ar laimīgu ģimeni, smaidošs kaķis fonā, sauklis “Saprotošs risinājums tavām vajadzībām!” – un ne vārda par to, ka cilvēks vakar vēl mēģināja izvairīties no parādu piedzinēja zvaniem. Tieši te parādās īstais komunikācijas izaicinājums. Kā pateikt “mēs zinām, ka tavs ceļš nav gluds”, bet vienlaikus nepārvērsties par pasīvi-agresīvu finanšu kouču?
Humors kā labākais filtrs
Ja nevari likt klientam aplaudēt saviem nogrimušajiem rēķiniem, tad vismaz vari pasniegt to ar humoru. Sociālo tīklu komunikācijā smalks sarkasms strādā labāk nekā pabiezs moralizēšanas krēms.
Re, piemērs no praksē redzētā. Kāds finanšu uzņēmums izmantoja saukli “Labāk jauna iespēja nekā vecs parāds”; pietiekami aši, lai liktu pasmaidīt, bet arī taktiski pietiekami diplomātiski, lai nesāpinātu. Tas rada sajūtu, ka uzņēmums nevis sit klausītājam pa galvu ar “sliktās kredītvēstures” zīmogu, bet drīzāk paver jaunu iespēju logu.
No negatīvā pārmesties uz risināmo
Izcilākās kampaņas ir tās, kas fokusējas nevis uz problēmu, bet gan uz to, kāpēc kompānijas piedāvātais risinājums ir vilinošs. Tāda ir maza, bet būtiska un efektīva niansa. Veiksmīgākie finansisti, kas reklamējas sociālajos tīklos, ir tie, kuri nemēģina atgādināt, ka tava kredītvēsture ir “ne īsti tas, ar ko lielīties”. Tā vietā saruna tiek pārvirzīta uz iespēju sākt no jauna, par elastību, par to, “ka visiem dzīvē gadās”.
Te labi strādā vizuālās metaforas. Attēls ar cilvēku, kurš lapās pāršķir veco kalendāru un uzliek jaunu mēnesi, vēsta: “Vecie ieraksti tevi neapzīmogo mūžīgi.” Un, protams, viss papildināts ar vieglu ironiju, jo bez tās finanšu komunikācija sociālajos tīklos izskatās drūmāka par bankas izrakstu pēc svētku sezonas.
Sociālo tīklu netiešie piegājieni
Paradokss ir šāds. Cilvēki ar sliktu kredītvēsturi par šo tēmu nelabprāt runā publiski, bet tieši sociālajos tīklos viņiem visbiežāk tiek uzrunas. Šī ir mārketinga dilemma, jo Facebook posts ar jautājumu “Vai tev bijušas problēmas ar parādiem?” reti kad savāc sirsniņu jūru.
Tas nenozīmē, ka jāklusē. Tas nozīmē, ka stratēģijai vajadzētu būt netiešai. Mudināt skatītāju sevi identificēt ar stāstu, nevis ar jautājumu. Piemēram, “Ikvienam pienāk otrais cēliens. Laiks uzrakstīt savējo.” Tieši šāda tipa komunikācija rada līdzpārdzīvojumu, nevis vainas sajūtu.
Kredīts ar perspektīvu, nevis ar piebildēm
Vislabāk darbojas tad, ja finanšu iestāde pozicionē sevi kā draudzīgu sabiedroto, nevis tiesnesi. Tā vietā, lai sociālajos tīklos radītu sajūtu, ka kredīts tiek piešķirts “pret labu uzvedību”, daudz efektīvāk teikt: “Mēs ticam otrajām iespējām.”
Un te, protams, var pieminēt arī to, ka šodien finanšu uzņēmumi piedāvā dažādus elastīgus risinājumus. Piemēram, kredīts no 18 gadiem, kas uzrunā pavisam jaunu auditoriju, parāda, ka komunikācijā galvenais ir iespēju perspektīva, nevis pagātnes diagnoze.
Nobeiguma morāle ar smaidu
Runāt par kredītiem, ja cilvēkiem nav perfektas kredītvēstures, būtībā ir kā taisīt reklāmu šokolādei tiem, kam nesen izņemts zobs. Grūti ir, bet ne neiespējami. Atšķirība slēpjas pasniegšanas manierē.
Ja sociālo mediju komunikācija spēj būt ironiska, cilvēcīga un risinājumu meklējoša, tad arī klienti, kas jūtas “ne gluži kredītu bruņinieki”, atradīs pievilcību un – kas zina – varbūt arī drosmi “nospiest to pieteikuma pogu”.
Un atcerieties: labākā reklāma nav tā, kas atgādina par cilvēka problēmām, bet tā, kas liek noticēt, ka otrā elpa vienmēr ir iespējama.